nu ne jau par pavasari es domāju, tas pats lai domā par mani, es tagad viņu nepielaikošu /izklaidīgi šūpo kāju, kas pārmesta pār otru un virpina matu cirtu, ar skatu tieši griestu stūrī/

mazās pūcītes mani modina četros naktī, un liek domāt, domāt, mazās visgudres skrāpē savus nadziņus pa manām smadzenēm un tirpina manus muskuļus, un spilvens par mazs, pūces pūcītes nemitīgi bužinās un neļauj man gulēt, un karsti un vēsi! /izspūruši mati, saraukta piere, pietvīkuši vaigi, izplūdusi tuša; savandītas domas/

mans četrstūru kabriolets jeb gulta spirgtā naktī pusapspīdēta, kā apspīd kokus mēness, tā gultu apspīd āra dzeltenā laternas gaisma, aizmigt mana kāre! /bet tas pēc tam, tagad angļu valoda/ un mans kabriolets maigstošā krēslā paņems kādu stopētāju, kādu noklīdušo /koķeti/ bet tas vēl pēc tam, pē tam.