Aizdomājos.
Ļoti aizdomājos.


P.S.
http://www.youtube.com/watch?v=-YZ_isKSCcY

Arvien vairāk un vairāk cilvēku sarunās un domās parādās vārds "pavasaris". Šķiet, ka šogad tas ir ļoti izteikti. Kāpēc? Sen nebijām piedzīvojuši tādu ziemu? Bet varbūt cilvēkiem pietrūkst savstarpējā cilvēcīguma - vienkārša cilvēcīga attieksme vienam pret otru un arī pret trešo. Jau dažas dienas spīd saule, bet cik daudz var redzēt smaidošus cilvēkus? Mēs ik dienu paskrienam garām desmitiem cilvēku ar zemē iedurtiem skatieniem, akmens sejām, bet, kad parādās kāds cilvēks ar smaidu sejā, viņš tiek uzlūkots ar dīvainu skatienu. Kur tad paliek pavasaris? Varbūt tomēr, draugs, mēģini pasmaidīt kaut ar acs kaktiņu!? Pasmaidi sev! Pasmaidi otram cilvēkam! Pasmaidi arī trešajam - nezināmajam, nepazīstamajam, pirmo (un varbūt pēdējo) reizi redzētajam, iespējams, ka Tavs smaids būs vienīgais prieks, ko viņš/viņa šajā dienā būs piedzīvojis. Pasaule pasmaidīs Tev pretī, jo smaids taču nemaksā neko.