par tādām lietām varbūt nav smuki jokot, bet nevis "iesākumā bija vārds", bet gan tas krekšķis jeb kāda nu kuro reizi rodas skaņa, iztīrot rīkli pirms svarīgas runāšanas. tas tad arī Lielais Sprādziens.

atlaižos, mierīgi skatos kompī filmu, taču brīdī, kad uz mirkli it kā iestājas klusums, nesen iegādātās ne visai ūberkrutās skaļruņu sistēmas tumbiņās kaut kas klusi runā, burkšķ. nopauzēju filmu, lieku tumbiņu pie auss, bet tur skan kaut kas, kas dikti izklausās pēc LR1 analoga tikai krieviski! un diezgan sakarīgā kvalitātē, lai gan nelielu īsviļnu radio sīcoņu var saklausīt.

un tas vēl nav viss - tagad mazajā maģītī klausoties radionabu, vecais aparātiņš cītīgi ar šņācieniem ilustrē katru darbību, ko veicu monitorā, piem., internetpārlūka favorītu aili paplašinot vai sašaurinot.

kaut kā agrāk (pirms jaunās tumbiņtehnikas iepirkšanas) šādi joki nebija manīti.
dakter, vai tas ir normāli?