|
|
Thursday, November 10th, 2011
| |
23:21 - Мисс совершенное тело 2011
|
|
| Sunday, October 30th, 2011
| |
03:39
|
|
| Wednesday, October 26th, 2011
| |
03:23
|
"cilvēki beidzot ir izslimojuši to trako slimību, kas saucās poproks, kad tikai šis mūzikas stils bija kruta, bet deju mūziku vispār neuzskatīja par mūziku," stāsta Ralfs
"...fanu loku ekonomiskā krīze krietni vien paplucinājusi. "Ja agrāk bija tā, ka, braucot uz koncertu, jau zinājām, kurā vietā stāvēs kurš atbalstītājs, krīzes laikā uz koncertiem nāca tikai tie, kam hormoni plosās," smejas Ralfs.
|
|
(10 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, October 22nd, 2011
| |
01:08 - spiedzošās Femen
|
|
| Wednesday, September 21st, 2011
| |
15:10 - Stereolab uz paklāja
|
sapnī atkal braucu kaut kur tālu (ar vilcienu protams). vagonā bija paklājs kura raksts veidots no Streolab plates 'Peng!' zīmējuma.
current music: King Tubby Meets Scientist - scientist's japanese dub
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, August 20th, 2011
| |
20:20 - nezināju
|
"As the architectural landscape changes incrementally in old cities, Methodist halls, converted to synagogues, now function as mosques."
(Cultural planning, an urban renaissance? G Evans - 2001)
current music: joose keskitalo - kilpa-ajaja [single] 2006
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Friday, August 12th, 2011
| |
23:43 - DJ
|
jauns papildinājums manam DJ sarakstam:
Dj Čivix b2b Barik (Balvi)
current music: The Clash - Charlie Don't Surf
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, July 30th, 2011
| |
21:49 - Oslo, V (cenas: preces, produkti un pakalpojumi)
|
Živenes 1
Kebabs ar gaļu 6
Veģetārais kebabs 3
Paciņa cigarešu 9
Ūdens pudelīte kioskos 2
Dzerams vīns padsmit
Ūdens krānos dzerams
Mcdonalda salējums 2
Mango supermārketā 1
Vienkāršākā kafija kioskos 2
Brūnais siers (500 g paka) 4
Maza melone turku ielas veikalā 1
Vilciena biļete (~100 km) 20
Mazais alus supermārketos lētāks par ūdeni
Pliks otrais ēdiens studentu kapmpusa stolovkā 4
Vakariņas dowtowna indiešu ielasmalas stolovkā 12
Uzbrauciens tramplīnā ar liftu + ‘Slēpju muzejs’ 10
Vienas vietējās latvietes secinājums un ieteikums bija: nedomāt Latvijas cenās. Te, Norvēģijā, nekas jeb ‘simboliska’ cena ir līdz 100 Nok-iem (kas ir ap 9 Ls). Tāpēc es arī vairs īpaši neskatos uz to vai koka-kola maksā 22 vai 28 Nok-us.
Kopsavelkot: pārsvarā cenas ir trīsreiz lielākas. Alkohols un cigaretes 5x; augļi – gandrīz tikpat cik Latvijā.
current music: R Ēriksons un Vivian Girls Oslo centrā (varbūt aiziešu)
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, July 29th, 2011
| |
12:46 - Oslo, IV (korejiešu meitenes)
|
Tā kā Oslo esmu izvēlējies lētāko palikšanas variantu – četrgultu dormu hostelī (kas vienalga maksā savus 30 eiro, bet tie nav 100 lati par nakti hotelī), mani ir vismaz trīs istabas biedri, kas mainās ik pēc vienas-divām naktīm, jo laikam jau Oslo nav tā pilsēta, kur ceļotājiem uzturēties ilgāk, un hostelī paliek tieši tādi ceļotāji – post-univesitāšu vecuma jaunieši/bijušie jaunieši.
Divas naktis dormā bija arī trīs meitenes no Dienvidkorejas. Jāsaka, viņas bija mazliet pārsteigtas, ka istabā gulēs vīrietis. Varbūt viņas to nezināja, ka dormā tas ir ok, varbūt arī recepcijā viņām teica, ka biedrs būs sieviete (‘Janis’ ārzemniekiem izskatās drīzāk pēc sievietes, nevis vīrieša).
Iziet vakaros ar mani pastaigāties viņas atteicās (laikam baidījās), tā kā nācās atvesto vīnu dzert uz vietas. Viņas ceļo pa visu Skandināviju, apmēram mēneša garumā. Sapazinušās esot pirms ceļojuma internetā, kad izlikušas sludinājumu par plānoto ceļojumu. Viena no viņām ir izglītojusies par kuģu vadītāju, otra – aptiekāre, trešā – vēl mācās par radio producenti. Pirmās divas pēc universitātes ir pastrādājušas kādu laiku, tad pametušas darbus un devušās ceļojumā.
Cik es sapratu, Korejā ir laba sociāli-politiskā situācija un strauji augoša ekonomika, un labklājība. Piemēram, viņas bija pārsteigtas, ka Eiropā jāmaksā kafejnīcās par ūdeni un ka pilsētas tualetes ir maksas. Bet viņām patika tramvaji, kas Korejā jau sen vairs neesot.
Centos uzdot dažādus jautājumus, jo liekas, ka līdz tam īsti nebiju runājis ar cilvēkiem no Āzijas. Piem., kā viņām izskatās baltie cilvēki? Teica, ka lieldegunaini, un ka viņām patīkot zilās acis un blondie mati.
Korejietes gatavoja uz vietas istabā. Neko īpašu, tradicionālos subproduktus un tipisko studentu ēdienu, piem., makaronus ar mērci. Mani pārsteidza, ka brīžiem viņas visas čāpstināja kā mazi sivēni. No sākuma es domāju, ka tā ir viņu kultūras norma: ja tev kāds ko piedāvā (es cienāju ar gotiņām un citiem Latvijas labumiem), tad lai parādītu, ka tev tas ļoti iet pie sirds, ir uzkrītoši jāčāpstina. Kad to tiešā tekstā pajautāju, sakot arī, ka Eiropā tas skaitās ļoti nepieklājīgi, viņas teica, ka nē, tā ir parasta ēšana. Un turpināja čāpstināt...
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, July 28th, 2011
| |
15:59 - Oslo, III (latvieši)
|
Tur laukos satikām latviešus vairākas reizes. Te, Oslo, es neesmu dzirdējis latviešu valodu vispār, ja neskaita vasaras skolā, kur ir vēl divi kādreizējie LU SZF studenti, kas tagad mācās un dzīvo Zviedrijā un Holandē.
Pirmkārt, es paliku mājā pie radinieka, kur vēl vismaz dažos citos dzīvokļos arī dzīvo latvieši.
Otrkārt, satikām viņus vietējās pilsētas promenādē (un lai arī tas bija nākamais vakars pēc terorakta, promenādes bāri un diskotēkas bija pilnas un paskaļas).
Treškārt, apciemojām dažus kaut kur ārpus pilsētas pusmežā gandrīz viensētā, lai aizņemtos spaiņus pa ceļam uz ķiršu lasīšanu.
Ceturtkārt, satikām trīs makšķerējot, kad nolēmām iegriezties tuvākajā sānceļā pie jūras.
Piektkārt, citi iegriezās ciemos, jo kāds no viņiem brauca atpakaļ uz Latviju (un pie viena paņēma mani līdz Oslo).
Protams, tās nebija aklas sakritības. Viesstrādnieki uztur sakarus ar citiem izceļotājiem no tās pašas vai tuvākajām valstīm. Latviešiem tie ir lietuvieši un poļi, kuri visbiežāk tiek minēti sarunās, pamatā kā trakāki un redzamāki viesstrādnieki, un kā tie, no kuriem tiek pirktas dārgās lietas (alkohols, cigaretes) un pakalpojumi (arī iespējams ka nelegāli, piem., kreisā satelītu šķīvja uzlikšana ar programmām no Latvijas). To arī viņi paši saka – pirmajā gadā mums vispār nebija nekādu sakaru ar vietējiem, ja neskaita pārdevējus supermārketos.
Latvieši izmanto latviešus un citus tuvākos (lietuviešus, poļus) kā resursu, tāpēc veidojot un uzturot saites, veidojas tīkls. Viņi zina, kur kurš dzīvo, kur kurš strādā, kur ir kura veikali. Piemēram, bija zināms, ka tie trīs makšķernieki dzīvo kaut kur tajā rajonā (tajā salā caur kuru gāja mūsu ceļš uz ķiršu koku). Tāpat nav brīnums, ka sestdienas vakarā arī pilsētas latvieši izies promenādē (pilsēta ir maza, kādi 40 000).
Kāda ir motivācija strādāt un dzīvot Norvēģijā? Drošība un pārliecība par nākotni, un to jau es biju dzirdējis agrāk. Tur viss ir sakārtots un skaidrs. Zināms kā strādā mehānismi un kas ir jādara, lai tiktu tālāk (dabūtu labāku darbu, nopirktu māju utt.). Galvenais ir jāiemācās valoda, un pēc tam viss būs. Norvēģi atzīstot un ticot pat padomju profeņu diplomiem, un bez profesionālās izglītības papīra tu nedrīksti uzsākt attiecīgu biznesu.
Viņi visi izskatās samērā apmierināti, bet tā kā nesen biju runājis ar Šulcu, kurš pēc divu mēnešu mokām viesstrādnieka lomā atbēdzis atpakaļ uz dzimteni, manī bija skepse. Tiesa, tā bija Anglija (bet analoga piejūras vasarnieku pilsēta), un uzreiz pēc atgriešanās viņš dabūjis ciešamu darbu, un jūtās samērā laimīgs. Mēģināju Šulca gadījumu konfrontēt ar Norvēģijas viesstrādnieku gadījumu. Kā sapratu, Šulcam bija divi iemesli bēgt: totāla nedrošība (viņam tur nebija nekāda bekapa, nekāda drošības tīkla) un koloniālisms (vietējo attieksme pret viesiem).
‘Norvēģi’ apgalvoja, ka vietējiem ir ļoti laba un korekta attieksme pret iebraucējiem, lai gan poļi jau it kā esot piegriezušies (bet tas ir klasiskais stāsts par ‘citiem, kas ir sliktāki par mani’, šajā gadījumā tie ir lietuvieši, poļi, melnie, indieši/pakistānieši...).
Es domāju, ka arī skandināvu sociāldemokrātiskajai iecietībai (tolerancei) ir robežas, un to parāda gan Bērings-Breivīks, gan vēlēšanas (tāpat kā Latvijā, Somijā, Austrijā u.c. Eiropas valstīs, arī Norvēģijas un Zviedrijas parlamentā ir iekļuvušas tādas partijas, kuras tomēr neņem koalīcijā un valdībā, jo tās ir klaji labējas). Tāpēc tas nevar neskart jebkuru iebraucēju, pat balto kristieti. Oslo viņš varbūt jutīsies labāk, jo tur ir daudz krāsaino cittkontinentiešu, bet laukos viņš būs galvenais SVEŠAIS. Mazas kopienas vienmēr ir noslēgtas. Vienmēr atceros ‘Lapmežciema gadījumu’ no pētījuma kurā piedalījos. Viena intervējamā sūdzējās, ka ir pagājuši jau 20 gadi, bet vietējie joprojām viņu uzskata par ienācēju. Iespējams, ka Latvijas vecajiem zvejnieku ciematiem ir īpaši stingra attieksme pret CITIEM, bet arī norvēģi pamatā ir zvejnieki un vaļu mednieki. Tā kā esmu samērā skeptisks...
Pie sevis es visu laiku domāju par viesstrādniecības morālajiem aspektiem, un man nav viegli formulēt savu pozīciju, noteikti arī tāpēc, ka es nekad pats neesmu bijis tādā lomā (ja neskaita mēnesi Šveices zemnieka saimniecībā 90-to vidū, ko es tikpat labi varēju arī nedarīt, tas neko nemainīja manā dzīvē un nekas īpaši mani nespieda to darīt). Neesmu bijis tādā situācijā, kad man būtu jāmeklē jebkāds darbs citur, bet es ticu, ka tas ir viens no galvenajiem iemesliem citiem.
Cits gadījums, kas man visu laiku ir prātā, nāk no vecvecāku dienasgrāmatas. Piedzimstot manai mātei (1938.gadā), vectēvs raksta: „Mūsu ģimenē ir ienācis jauns cilvēks. Ceram un vēlamies lai viņa augtu par godu mums un nestu labumu mūsu Latvijai!” Baidos, ka šodien kaut ko tādu saka un domā tikai ‘Visu Latvijai’, bet visdrīzāk ‘Latvija’ viņiem ir kaut kas mazliet cits, nekā ‘Latvija’ bija iepriekšējā gadsimta sākuma latviešiem.
2011-07-28
current music: ant-amerikānisms Persijas līcī
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| |
01:38 - Oslo, II
|
Šodien bija pirmā siltā un saulainā diena – laba diena, lai dotos uz Holmenkollenu, + 123m slēpju tramplīnu Oslo priekšpilsētas pakalnos.
Ne tramplīns, ne skati no tā augšas uz pilsētu mani neiespaidoja (es vispār sāku palikt skeptisks attiecībā pret tūristu vietām, pat tām, kurās neesmu bijis, un arī kaut kā darīšanu svešās pilsētās vispār, ja tas ir kas vairāk nekā bezmērķīga klaiņošana).
...bet man patika tramplīna būves ēkā ‘Slēpošanas muzejs’, īpaši pasāžas no sērijas ‘nacionālā identitāte’:
- „Sportu sports!”
- „Sportu karalis!”
- „Karalis slēpotājs!”
PS Jāsagatavo sev slēpes ziemai. Beidzot. Nopietni!
current music: turks/pakistānietis no minisupermārketa mēģina iedarbināt sa
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, July 27th, 2011
| |
11:51 - Oslo, I
|
Braucot no lekcijām uz hosteli, tomēr nolēmu izkāpt pie katedrāles, kur ir galvenā ziedu nolikšanas vieta un uzņemt dažus kadrus priekš mājiniekiem. Drīz vien mani uzrunāja mazliet šaubīgs džeks ar fotoaparātu, sakot, ka esot lielas Norvēģijas avīzes žurnālists, un vai es nebūtu ar mieru intervijai. Nenoticēju līdz galam, bet piekritu. Domāju, ka sanāca laba intervija, man bija daudz ko teikt, bez tam esmu sociologs...
Stāstīju par to, ka ielidoju sestdien no rīta, nākamajā dienā pēc notikumiem, ka iepriekšējā naktī biju čekojis ziņas līdz četriem, un ka vienu brīdi man bija pat neomulīgi. ...ka sestdien bijām plānojuši braukt uz Oslo Latvijas vēstniecību, lai piedalītos referendumā, bet tomēr izlēmām nebraukt.
Viens no žurnālista pamatjautājumiem bija par vakardienas (pirmdienas) Oslo demonstrāciju, kurā esot piedalījušies ap 200 000 cilvēku (lielākā viņu vēsturē), un vairums no viņiem ar puķēm. Kādas esot manas sajūtas un kā es to interpretēju. Es neizrādīju īpašu apbrīnu, un paskaidroju, ka esmu piedzīvojis arī lielākas demonstrācijas (Rīgā, 80-to beigās), un arī daudz puķes esmu redzējis. Teicu, ka Latvijas demonstrācijās bija daudz lozungu, tāpēc mesidžu nolasīt varēja skaidrāk. Oslo puķes un cilvēku mierīgā izturēšanās neko daudz vairāk nepasaka, kā tikai to, ka viņi atnākuši atvadīties un pieminēt mirušos (valstsvīru runu saturu neesmu lasījis).
...bet es atcerējos sarunas ar Oslo vienkāršajiem cilvēkiem, kas man bija pirms pieciem gadiem tajā pašā hostelī. Biju palicis 8-vietīgajā dormā un tā iemītnieki visu laiku mainījās. Vislabāk atceros vienu balto norvēģi un vienu melno norvēģi. Melnais sūdzējās, ka nav ielaists Etiopijā vai Ēģiptē, jo viņam pārmestas saites ar terorismu. Savukārt baltais pauda tipisku šovinismu un pret migrantiem vērstu retoriku (viņi atņem mums darbu un tā ir cita / sveša kultūra). To arī maigā veidā teicu žurnālistam: esmu jutis no norvēģiem (vienkāršajiem cilvēkiem, kuriem nav jābūt politkorektiem sarunā ar mani) to, kā dēļ tas slimais to ir darījis. Tāds sentiments (labēji-nacionālistisks) ir augošs vairākās Eiropas zemēs, kā piemēru minēju Latvijas, Austrijas, Somijas u.c. valstu labējo partiju nesenos panākumus.
Kā piemēru varēju minēt Latvijas integrācijas politiku un gaitu – mums neizdodas integrēt mūsu pašu rases un kultūras un ticības cilvēkus, kā lai tas izdodas viņiem?!
Bēringa-Breivīka pirmā tiesa vakar bija slēgta, kas ir nenormāli Norvēģijai. Lasīju divus argumentus: tiesājamā drošība (arī iespējamais kontakts ar līdzzinātājiem) un tiesājamā bīstamais (jāpaskatās presē, kā tas tieši tika formulēts) mesidžs.
Tā ir viena no reizēm, kas liek pārdomāt vārda brīvību, īpaši jau tik demokrātiskā (visdemokrātiskākajā?) valstī kāda ir Norvēģija. Domāju, ka tās ir arī bailes no viņa (nacionālistu, labējo radikāļu) idejām, jo ir zināms vai nojaušams, ka tām ir gan zināms pamats, gan noteikts atbalsts, un ka problēma īsti nav atrisināma...
PS Žurnālists teica, ka it kā Bēringa-Breivīka girlfrenda esot un Latvijas, un ka viņai it kā esot sakari ar Latvijas labējiem radikāļiem.
PPS Kad stāstīju par interviju te vasaras skolā, norvēģiete-studente pārliecinoši apgalvoja, ka TAS NOTEIKTI ESOT BIJIS ŽURNĀLISTS.
current music: case study lekcija
|
|
(23 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, July 20th, 2011
| |
23:11 - brīnišķīgi
|
"Tas ir brīnišķīgi, ka Habla teleskops mums ir devis iespēju tik skaidri saskatīt tik sīku objektu vairāk nekā trīs miljardu jūdžu (pieci miljardi kilometru) attālumā."
current music: x-ray spex - i live off you
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, July 13th, 2011
| |
01:31 - poz
|
pirms laika man zvanīja no IR un lūdza rekomendēt dažas grupas no festa. biju savārdzis un atbildēju, ka šobrīd neesmu runājams. pēc laika pārdomāju šo jautājumu, bet neko vairāk par BM neizdomāju, un man arī vairs neprasīja..
current music: Bogshed Pīla Sesijas
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Saturday, July 2nd, 2011
| |
17:14 - rozā saule
|
palika gaišs naktī, un es gāju uz jūru. gadījās saullēkts. no sākuma luminiscējoši rozā, vēlāk - oranža saule.
(daži tur gulēja, daži tusojās bārā, daži arī skatījās, vēl dažiem pakaļ bija atbraukusi liela motorlaiva)
current music: Спинки Мента / Черный Лукич- Первое мая
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, June 22nd, 2011
| |
02:00 - nakti un dienu
|
|
| Tuesday, April 26th, 2011
| |
10:35 - Мы собрались, потому что хотели сказать: хард-рок жив!
|
|
| Monday, April 18th, 2011
| |
15:36 - Baltkrievija
|
vienīgais, kas mani tur interesēja:
"...aizdomās turamie par savas rīcības motīvu minējuši - ienaidu pret cilvēkiem."
nākamais jautājums, kas man rodās: metālisti-goti-sātanisti vai vienkārši purvu un ezeru zemes depresijā iedzītie vienkāršie iedzīvotāji?
current music: Entombed - But Life Goes On (kāda sakritība..)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, April 17th, 2011
| |
02:16 - sociologija
|
Вопрос:
А есть ли какие-нибудь статьи по социологии зомби-апокалипсиса?
current mood:  pleased
current music: John_Peel-23rd_August_1990
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, April 9th, 2011
| |
00:12 - ir noticis kaut kas grandiozs
|
SC ir tika jauka vieta, ja es būtu jaukāks, daudz vairāk te rakstītu....
Mēs nebūsim šausmīgi ezotēriski. Es negrasos būt filosofisks ar jums. Būs tādas dienas, kad esot kopā, jūs varēsiet just, ka nekas nenotiek un tikai vēlāk atklāsiet, ka ir noticis kaut kas grandiozs. Tas ir veids kā strādā Jaunā Enerģija. Būs laiks, kad jūs domāsiet, ka jums nav nekāda progresa, bet, pēkšņi atklāsiet, ka progress bija ilūzija, ka jūs esat diezgan labā stāvoklī.
current music: This Heat džeka solo
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|
