Twitterī var būt pat ļoti tīksmīgs saturs, viss atkarīgs no interesēm. Piemēram, man ļoti patīk Robert Macfarlane konts, kas katru dienu raksta kādu literāru, reti lietotu vārdu angļu valodā ar skaidrojumu, itin bieži sanāk to vārdu vilcienā domās atkārtot un priecāties, ka kaut kas tāds vēl eksistē.
Cibā kruta ir tas, ka anonimitāte ļauj iejusties kādā aprakstītā situācijā labāk, te virmo komfortabla "vecā interneta" sajūta. Tiesa gan, pati nevaru sajuties simtsprocentīgi anonīmi kaut ko rakstot, jo šad un tad mani te lasa māsa un brālis.

(Reply to this) (Thread)

Jā, es laikam tviteri vispār vēlos tādu, kāds tas nav. Es gribēju, lai cilvēki dalās savos vērojumos, domās, idejās. Sekoju ļoti daudziem latviski rakstošiem kontiem. Bet pārsvarā ziņu lentē ir prikoli (no kuriem lielākā daļa ir veci), retvīti, politika un asi strīdi.

(Reply to this) (Parent)