Aha, puika spēlēja, un vislaik tika zem bumbas. Es pat nemēģināju, sen nepatīk tik stresainas spēles.

Sen, esot UK, man vienkārši iedeva izgarbējušu venu, teju ielas vidū, braukt mājās un tur arī noparkot. Pirmo reizi ar stūri otrā pusē, tā uzreiz, bez izmēģinājuma, pa stipri šaurām mazpilsētas ieliņām, kur abās pusēs saparkotas mašīnas. Fāk, kas par videospēli. Tā nebraucu slikti, bet tas bija biku par wild pirmajai reizei pa kreiso pusi. Neizsekoju, un norāvu vienai, vairāk uz ielas izparkotai mašīnītei spārnu, un labi novilku gar sāniem.
Nespēju padomāt, kas būtu darāms, aiz muguras auto. Uzspiedu ātrāk, un adrenalīnā bēgu, ciematā atgriežoties nogaidot, pa citu ceļu.

(Reply to this) (Thread)

Paldies par stāstu! Tik traki gan man nav gājis. Trakākais moments ir bijis ziemā, kad varēju bremzēt vai nebremzēt - viss vienalga, jo apakšā ir slidotava. Knapi izstūrējās, netrāpot šķībi noliktā mašīnā.

(Reply to this) (Parent)