|
28. Sep 2007|01:40 |
Bet man tomēr ir jūra. Un draugi. Un dzīve. Iedomājos, ka kādam nav ne nieka no tā. Un ka daži ir pietiekami drosmīgi, lai viņi savos skapjos neglabātu dučiem ādiņu, kurās paslēpt savu patieso dabu. Man ir grāmatas. Ģitāra, ermonikas. Dažeiz ierodas fotoaparāts un rokā iekrīt tīri labi pielietojams zīmulis, ar kuru var ne tikai rasēt koka klucīšus. Man ir iespēja spēlēt teātri, dziedāt, rakstīt un lasīt.
Un virtuvē tek ūdens. Iespējams, ka tur aiziet 10 000 litru gadā. Padaudz gan. |
|