|
5. Mar 2009|04:21 |
sēžot plkst. puspiecos pie kompja un burot augšā kārtējo ainu, nevar pamanīt, ka tik tiešām ir puspieci. kaut kad maijā šajā laikā jau saule sāka mest lokus pār jūru (tad vēl es varēju redzēt tieši tādu skatu pa logu, bet te man ir burvīgi vakari, tā kā viss ir bumbās). Tagad nekas. Kaut kur apkārt klamzā urlas un lejā dežūrē ielasmeitas.
Īsti čaka stilā ieturēta buķete.
vēl divdesmit sešas dienas. |
|