|
4. Feb 2009|04:16 |
Īstenībā šodien tā kā nedaudz noskaidrojās, ka es nemaz nezinu, vai kādam un, ja kādam, tad kuram es tiešām kaut ko nozīmēju un kas par mani uztraucas.
Protams, māmiņa. Un varbūt vēl viens cilvēks. Kas iedomājas par mani. Šad tad. Es vismaz tā domāju, jo nevaru zināt arī to.
Bet, tad, kad es aizgāju prom no akadēmijas, daudzi bija šokā, jo pēkšņi neviens nesaprata, ko tagad darīt.
Nu nezinu, nezinu. Nekas jau nebija mainījies. Es jau vēl tepat. |
|