Jane_Canta

Šodien pamodināta tiku ar telefona zvanu un uzaicinājumu braukt ciemos sildīties. Protams, ka piekritu.
Stundu gulēju šikā burbuļvannā, visas vannošanās un SPA procedūras, silts ūdens, sveču gaisma. Silts, šiks dzīvoklis.
Vēlāk gardas vakariņas - cepetis ar dārzeņiem, klāt sarkanvīns. Draudzīgas sarunas.
Vakarā, ar interesantu grāmatu azotē, tiku atvizināta mājās.
Dzīve atkal ir skaista, esmu spēka pilna, atjaunojusies un uzlādējusies, gatava jaunai darba nedēļai :*

Liekas, ka būs jāzvana Bez Tabu! Mājā elektrību te pieslēdz, te, pēc neliela laika, tā izslēdzas. Kaut kāda pārslodze laikam (kāds brīnums, ja cilvēkiem ir auksti, apkure tak vēl nav pieslēgta mums).
Man darbojas 1 virtuves rozete (pie kuras pašlaik esmu pieslēgusi kompi) un deg griestu lampa.
Pēdējās ziņas no ierakumiem tādas, ka pat šī niecīgā elektrības padeve jau ir 2 reizes šovakar pazudusi.
Kaimiņu burziņš koridoros, kur visi mēģina viens otru pārsaugt un atrast vainīgo. Spriežot pēc aktivitātēm - kaut kas vēl tiek taisīts. Bet man silto ūdeni šodien šķiet neredzēt :(

P.S. Ieraksts, lai uzmundrinātu tos, kuriem liekas, ka viņiem viss ir slikti :)

Manā mājā cilvēkus laikam grib spīdzināt pēc pilnas programmas.
Tas, ka apkure vēl nav - pārdzīvojams. Bet vakar/šorīt arī elektrības nava pusei dzīvokļa - tipa gaisma deg, bet kontaktligzdās nav strāva. Tā esot 1/3 mājas. Avārijas dienests esot vakar izsaukts. Tomēr, šorīt nācās secināt, ka izmaiņu nav.
Ceru, ļoti, ka vakarā pēc darba, mani tomēr sagaidīs pārsteigums un būs vismaz elektrība (par apkuri nemaz neuzdrošinos sapņot).

Man vēl apkure nav pieslēgta.

Vakar ošo taro pateica, ka esmu darbaholiķis.
Manai vēlmei bumbulēties, tas ļoti patika, bet ir lietas kas jāizdara un vakar saņēmos un apm. 6h gatavojos lekcijām.
Thats me. Nesaprotu par kādu darbaholismu viņš runā, bet es ar sevi lepojos.
Šodien vispār biju super sieviete - izdarīju tik daudz un tik ātri.
Rīt turpinājums: būšu extra aizņemta un ierakusies darbos no 9-20.00.
Fooorši!!!!!
Galvenais, ka viss izdodas un lietas bīdās uz priekšu :)

There are times in our lives when too many voices seem to be pulling us this way and that. Our very confusion in such situations is a reminder to seek silence and centering within. Only then are we able to hear our truth.

Kamēr būšu izvārījusi savu kāpostu zupu, tikmēr, jau tagad jūtos pieēdusies ar svaigiem burkāniem un kāpostiem :)

Draudzene rāda foto albumu ar vidusskolas draudzenēm utt.
Paskatos uz vienu no viņām uz saku: "Šitā izskatās pēc Ilzes."
Draudzene pārsteigta atbild, ka viņa arī ir Ilze.
Fiksi papildinot ar tekstu: "Lūdzu, pasaki vēl kaut ko!" :P

Ļoti efektīvs, ekoloģisks un lēts acu kosmētikas noņēmējs ir vīnogu kauliņu eļļa.
Procesa gaita: samitrini vati siltā ūdenī, lieko ūdeni izspied, uzpilini pilienu minētās eļļas un noņem acu kosmētiku.
Pārbaudīts. Neticēju, bet tiešām noņem ļooooti labi.

Šodien uzrakstīju iesniegumu: lūdzu pieņemt mani darbā ....(tādā un šitādā sturktūrvienībā) par vadītāja vietnieci .....

It's time to take a look at your own reflection in the pond, and make a move to break out of whatever you have been conditioned by others to believe about yourself. Dance, run, jog, do gibberish - whatever is needed to wake up the sleeping lion within.

...if you trust your intuition right now, your feeling of the 'rightness' of things, you cannot go wrong. Your actions may appear 'foolish' to others, or even to yourself, if you try to analyze them with the rational mind. But the 'zero' place occupied by the Fool is the numberless number where trust and innocence are the guides, not skepticism and past experience.

...as we mature, we can begin to experience the love that exists beyond sexuality and honors the unique individuality of the other. We begin to understand that our partner often functions as a mirror, reflecting unseen aspects of our deeper self and supporting us to become whole.
This love is based in freedom, not expectation or need. Its wings take us higher and higher towards the universal love that experiences all as one.

...It has often been said that the only unchanging thing in the world is change itself. Life is continuously changing, evolving, dying and being reborn. All opposites play a part in this vast circular pattern. If you cling to the edge of the wheel you can get dizzy! Move toward the center of the cyclone and relax, knowing that this too will pass.

Šķiet mūžību gaidītais videočats notika tikai tādēļ, ka ļoti stingri un konkrēti pajautāju: KAD?
Šķiet, gribēju viņu nogalināt, sist, skrāpēt, kost, teikt visu, kas nodarītu viņam sāpes, darīt visu iespējamo, lai tikai viņš atzītos, ka viņam sāp.
Viņa pašpārliecinātā poza un web kamerā pūstie dūmi šķiet nospieda kādu pogu manā apziņā. Šīs pogas nosaukums: Iznīcināt-destruktīva ietekme.
Ko es sarunāju? Daudz ko?
Mani plosa greizsirdības, sāpju un nezin vēl kādi dēmoni.
There is nothing to say, only that I miss you. Ir vienīgais konstruktīvi pozitīvais teikums no manas puses, pārējais viens vienīgs uzbrukums, visiem viņa vājajiem punktiem, kurus pa šo laiku biju viņā uztaustījusi...
Pati vāros dusmās.
Raudu un dusmās strīdos ar sevi. Es esmu ļoti, ļoti dusmīga.
Patiesībā pat neesmu pārliecināta, vai man to vīrieti maz vajag.
Esmu greizsirdīga uz visu - viņa draugiem, kas ir ar viņu kopā, vecākiem, pilsētu, smaidu, gaisu uz visu...
Nesaprotu, kas tas ir un kas tas bija.
Saprotu, kādēļ man nav dotas normālas attiecības.... maz kas svēts var tikt saglabāts pēc šādas dēmonu dejas...

It kā viss ir kārtībā. Piedots un pieņemts, ka viņa bijušās bildes rotā viņa albumu. Man viņa tagad ir pavisam žēl.
Viss ir kārtībā, bet negribu viņam neko rakstīt neko teikt... šobrīd negribu.

What we call love is really a whole spectrum of relating, reaching from the earth to the sky. At the most earthy level, love is sexual attraction. Many of us remain stuck there, because our conditioning has burdened our sexuality with all kinds of expectations and repressions. Actually the biggest "problem" with sexual love is that it never lasts. Only if we accept this fact can we then really celebrate it for what it is - welcome its happening, and say good-bye with gratitude when it's not.

Then, as we mature, we can begin to experience the love that exists beyond sexuality and honors the unique individuality of the other. We begin to understand that our partner often functions as a mirror, reflecting unseen aspects of our deeper self and supporting us to become whole.

This love is based in freedom, not expectation or need. Its wings take us higher and higher towards the universal love that experiences all as one.

Tā, lai man tiešām neliktos, ka ir iemesls kaut nedaudz pasmaidīt...
Mans boyfriend facebook uztaisījis albumu ar savu bijušo draudzeni (viņa ir mirusi), kas atrodas tieši blakus albumam ar manām bildēm. Viņš ar bijušo smuki galviņas kopā salikuši.... es viņa albumā stāvu viena pati...
Pēc kreņķiem.... un secinājuma, ka šito piedot tik viegli es nevaru, un pieņemt ne tik....
ja jau, tad jau...
uztaisīju arī savā facebook profilā albumu ar savu bijušo puisi.
Es jūtos ļooooti labi. Pinkšķēt vairs negribas. Nespēju novaldīt velnišķīgu smaidu, kad iedomājos, ka viņš šito ieraudzīs ;)

Vai ir bijis tā, ka nekas vairs nesagādā prieku?
Vai ir bijis tā, ka tu nesaproti, kāpēc tu vispār šeit esi?
....
Vienīgais, ko sapratu ar visu purvu, ka tas ir deja vu!
Es jau tā esmu jutusies, tas sākas ar kādu mazu dzīves notikumu un pamazām inficē visu, līdz vairs nekas nespēj sagādāt prieku.
Secinājums: ja ko nemainīšu, ja nemainīšos, tas atkārtosies atkal un atkal, un atkal, un atkal ..... vē (to gan es negribu).

Īsumā: viss ir slikti.
Iemesls: nav.

Jo vairāk domāju, jo dziļāk grimstu...

Jau trešo nakti sedzos ar 2 segām.
Šodien pirmo reizi šosezon uzvilku rudens zābakus.
Rudens plašķis arī jau ir pa plānu.
Šodien nožēloju, ka neuzvilku cimdus.
Dzīvokli vairs nevēdinu, kā parasti, pāris stundas ar vaļējiem logiem.

Skatos pelēkajās debesīs un pārņem grūtsirdība: oficiāli var teikt, ka turpmākie 6 mēneši būs ...(kāds rupjš lamu vārds). Pelēks, slapjš, dubļains, drīz kokiem nebūs lapas, lietus, drēgnums.... Man riebjas rudens/ziema sezona.

Apkuri pieslēgs, rēķins būs skaists, bet dzīvoklī tāpat būs auksti.... Vispār, sakarā ar parādniekiem manā mājā, iespējams apkuri arī nepieslēgs.

Gribās ieritināties siltās segās, dzert siltu tēju, vērot pa logu ka lietus lāses rit un neko, neko, neko nedarīt.

Kopš dzīvoju Iļģuciemā, plānoju ar riteni doties uz Bolderājas pludmali.
Visu laiku atturēja ceļš pa Daugavgrīvas šoseju (šaurs, ar nepārtrauktu līniju pa vidu, īsts riteņbraucēju bieds) un Bolderājas sliktā reputācija (daudz bīstami indivīdi tur dzīvojot, riteni varot atņemt un nez ko vēl izdarīt...)
Pagāja gads un pāris mēneši... un... ŠODIEN ES TO IZDARĪJU.
Šoseja nepatīkama, bet tai paralēli iet smilšu ceļš, kas ir ļoti ērti izmantojams un nemaz ne bīstams :)
Bolderāja kā jau Bolderāja. Nospriedu, ka tādu mazpilsētas iespaidu atstāj, un ne vienu brīdi nejutos apdraudēta.
Kopējā statistika:
Ceļš turp atpakaļ - 26,35 km;
laiks - 1h 56 min.
Vid. ātrums - 13 km/h
Emocijas - SUPERĪGAS!!!!
Jūra - pelēka, šņācoša, krācoša un fascinējoša.

P.S. Pie jūras izpildīju pāris elpošanas vingrinājumus un tehniku, kurā galvenais uzsvars tiek likts uz elpošanu. Ļoti efektīvi.

ja ir sūdīgi, pāris apzinātas ieelpas un izelpas un tad tik pat apzinātas ieelpas un izelpas ar maksimālu elpas aizturēšanu. Vēl efektīvāk, ja aiztaisa acis.

P.S. Man parasti viss sagriežas, un galvā vairs nav nevienas sliktas domiņas, tik viena domiņa: GRIBU ELPOT!!! ;)