Jane_Canta

Ja tev sit, vai tu vari pagriezt otru vaigu?
Tas ir cilvēka pašaizsardzības instinkts: ja man dara sāpīgi, tad es sāpīguma cēloni/iemeslu iznīcinu.
Man kož ods - es to nositu.
Man sāp (ne)attiecības - tās jāiznīcina, vai tomēr nē....

Emocijas piedod dzirksti, bet nekontrolētas emocijas ir kā neiejāti kumeļi - nes uz nekurieni, rausta un mētā visos virzienos un nevienā, un ir jāpieliek ellišķīga piepūle, lai paliktu sedlos.
Savukārt kontrolētas emocijas - kā labi iejāts zirgs - iznes uz savas muguras pat caur lielām dubļu peļķēm.

Current Mood: Filosofiski skumjš

Svētdien 13:45 Rīgā.

... pie sevis klusu smaidot, bet tajā pašā laikā arī bišķiņ baidoties,
pazvanīju un pajautāju: are you going to come to Latvia?
Uz ko es saņēmu atbildi: Yes, I'm. Most probably on this Sunday. It's for 98%.
Viņš pieņēma un saprata manu lūgumu par dzīvošanu atsevišķi un (malacītis) ir jau rezervējis viesnīcas numuriņu sev.
Ar piebildi, ka tas atkarīgs no mums un mēs klātienē izrunāsimies "deeply."
Viss ir kārtībā.
P.S. Piezīme sev: biežāk klausīties savās sajūtās un intuīcijā, nekā citos cilvēkos... :P

Torsonava lekcija par sievietes spēku.
Interesanti. Es tā padomāju, ja man tas vīrietis pildītu savu lomu, es varbūt varētu pildīt arī savējo.
Vispār interesanti.

Dziesmas beigu akordi atkārtojas ka tāda iestrēgusi plate...

Osho Tarot skaidri un gaiši saka: it's over now!!!

Šodien netīšām sanāca pusdienot kopā ar savu pirmo nozīmīgāko Exex.
Nekad nebūtu ticējusi - viņš ir rudens sākumā apprecējies un viņam tagad arī ir kaķis.
Saka jau ka cilvēki mainās, bet nu šis te ir baigais pārsteigums.

P.S. Konfekte man par to, ka neļāvos viņa provokācijām. Kā arī uz viņa lielību par naudu, īpašumiem un ceļojumiem utt. Es atturējos stāstīt, ka šogad esmu 3x bijusi Turcijā un citus savus piedzīvojumus.

Sākums: Darbā beidzās pāris lielākie stresa momenti un cepieni. Sāku pārfokusēt savu uzmanību uz attiecībām. Skatos, skatos un pamanu, kamēr es pa darbu cepos (un biju aizņemta), mans vīrietis ir attālinājies, sarakste ir monotoma, reta, garlaicīga, un ES neko vairs nejūtu attiecībā uz viņu (jo jau kādus mēnešus mēs abi, katrs darbu esam izvirzījuši kā savu galveno prioritāti).

Virpulis: Galvā šaudās domas - viņš vainīgs, viņš tak vīrietis, viņš negrib mani satikt, viņam es nerūpu, nemīl .... viņš, viņš, viņš...
uz šī fona pēkšņi no pagātnes izgaismojas visa tā pieredze, kas ar viņu bijusi nepatīkama (pozitīvo pieredzi veikli nosaucot par ilūzijām un rozā brillītēm). Šī augsne veikli radīja iedīgļus jaunai fantāzijai par nākotni, kā viņš mani izmanto, neciena, kā es esmu vīlusies, kā es pārdzīvoju, kā es raudu, kā es gribu atriebties, kā es mēģinu pēc tā visa savākties...
Galvā, viena aiz otras, savu uzvaras gājienu maršēja virkne destrukciju. Es pat iztēlē nevarēju iedomāties ar viņu nevienu harmonisku sekundes simtdaļu...

Fiziskās un emocionālās sajūtas: vēlme viņam sist, izraudāties un sevi žēlot. Agresija, liela, skaļa agresija...

Rīcība: Saprotot, ka, ja es kaut ko nedarīšu - sajukšu prātā vai uzsprāgšu. Ievilku elpu, piezvanīju un pastāstīju viņam visu, ko es par viņu domāju. Tomēr nebiju tik rupja, kā man pašai likās, ka būšu. Izteicu savas pretenzijas. Skaļi. Viņam.

Sekas: Saņēmu no viņa atvainošanos. Solījumu, ka labosies. Lūgumu, lai dodu viņam vēl vienu iespēju.
Tagad es esmu atkal mierīga. Tomēr, principa pēc, gan neesmu pavisam atmaigusi pret viņu.

P.S. Tagad atkal varu mierīgi iedziļināties un cepties par darbu. Ar attiecībām viss ir vislabākajā kārtībā.

Paanalizēju attiecības.
Sarakstīju, kas man svarīgs un kas man ir ļoti svarīgs attiecībās.
Sanāca 32 lietas svarīgas. Viņš atbilst kādām 12, no tām lietām, neviena iz kategorijas "ļoti svarīgi".
Tiesa bija vairākas īpašības, kur droši varu teikt nevis ir vai nav, bet "nezinu."
Tik un tā uz jautājumu, kāpēc tipa esam "kopā" (ja tā var saukt attiecības, kurās neesam tikušies 4 mēn. un saraksti, kuru var nosaukt arī par monotomu I love you), man nav atbildes.
Es nesaprotu, kāpēc viņam pieķēros? Vai arī pieķēros tai idejai, ka ...?
Skatoties ar prātu uz to visu, tur nekā nav, tukšums. Viens liels, liels tukšums.
Vēl kādu dienu domāju padomāt par šo atklāsmi, negribu neko sasteigt.

P.S. Pa nakti sapņoju, ka viņu no manas dzīves kancelē, jo es nevaru tikt pāri kaut kādām 4 lietām.

"Heal The World"  /MICHAEL JACKSON LYRICS/
Domāju, ka cilvēks, kas sacerējis tādus vārdus nevar būt slikts, drīzāk ģeniāls ar dievišķu dzirksti.
( lyrics )

Vakar biju LNT Dziedošo Ģimeņu koncertā. Iepriekš nebiju skatījusies un arī īpaši fanojusi par šo šovu.
Bet.... jāsaka, ka skatītājus dresē, kā tādus mazos ežus, tagad plaudēt, tagad brēkt, tagad celties kājās un dejot, tagad..... bļin... un viss šovs orientēts uz TV skatītājiem, mēs - klātienē, esam tikai fons, kuram jātēlo, ka mums ir nenormāli forši (nedrīkst kasīties, ēst, degunu bakstīt... jo tevi netīšām var iekadrēt un bla bla bla)
Bet tad, kad beidzu pukstēt un no sirds priecāties līdzi viss bija forši!!!
Patika, es par Vītoliņiem. Tāda sirsnība no viņiem plūst un ļoti skaisti dzied.

Skaistas tās instalācijas un man prieks, ka pilsēta ir tik interesanta.
Bet, ņemot vērā, ka šo gaismas instalāciju apakšmērķis ir arī uzmundrināt/iepriecināt cilvēkus šajā x laikā, jāatzīmē, ka dažas no tām man lika domāt, ka pasaules gals ir ļoti tuvu un viss ir daudz sliktāk nekā baidījāmies (Elšpūša un Dārdūņa stila Vērmaņparks un LNO). Vai tad nevarēja, kādu uzmundrinošu troksni uzlikt, un vairāk fokusēt uzmanību uz uzmundrināšanu, nevis sajūtu, ka grūst ēka, kāds sten un pūš, melnbaltā gaismas mirgoņā.

Es esmu izlasījusi n-tās Ošo grāmatas, klausījusies lekcijas utt., pārsvarā, pēdējā gada laikā.
Mēģinājusi meditēt, domādama, ka meditēju.
Bet tikai tagad sapratu, ko Ošo domāja un, kas ir meditācija, zinu, ka es vēl to īsti nemāku, vienīgi uz īsiem mirkļiem izdodas.
Tomer jau tagad varu apgalvot, ka atšķirība ir milzīga.
Atslēga - pārslēgt savu uzmanību no prāta uz sirdi - burtiski.
Patiesībā, tad kad tiek pārslēgta uzmanība uz sirdi, vairs nav uzmanības, jo sirdī nav prāta ... un tur ir tik labi :) Mājās pie savas dvēseles kodola, sajust šo saikni ar savu augstāko "es".
Vēl nesen brēcu: "gribu mājās!" (ar to nedomādama kādu fizisku vietu, bet gan māju sajūtu). Tagad es zinu, kur tas ir.
Paldies skolotājam, kas palīdzēja man saprast šo kvalitatīvo atšķirību.

Ja cilvēks dzīvo ar filosofiju "vajag izmēģināt visu", tad viņš nevēlas atzīt sev, ka nevar izvēlēties labāko/kvalitatīvāko.
... un varbūt šim cilvēkam labāk sākt ar giljotīnas izmēģināšanu...

Prāts ir bezkompromisa: viņš pārdodas jebkam, kas labi maksā gan zemākajam, gan augstākajam instinktam.

Man tagad ir arī elektrība visā dzīvoklī.
Šodien dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē izlēmām, ka jāmaina apsaimniekotājs.
Es pieteicos par vienu no pilnvarotajiem pārstāvjiem. Jāķeras pašai klāt, savādāk baigais bardaks.

Jūtu, kā aug mana izpratne par pasaules kārtību ik minūti.
Jūtu, ka ļoti drīz šis transformāciju/vientulības periods beigsies.
Kaut kas ir manī izaudzis, varbūt es pati beidzot esmu izaugusi.
Ir ļoti labi, viss ir ļoti labi šobrīd tā kā ir.

Šodien, tikko, pieslēdza man dzīvoklī siltumu.

Kārtējais 27. datums. Šodien jābūt labai dienai ;)