(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Jul. 31., 2013 | 11:15 pm

ja es šeit plēšos vaļā, ko esmu atsācis darīt, jāatzīst, visam par spīti, ik pa brīdim, protams, uzpeld sajūta - henrik, ej lec upē, tu izgāzies, vsjo. ar vienu roku es viņu uzņemu kā senu, pazīstamu draugu; ar otru - bāžu atpakaļ un saku: lien atpakaļ draņķi. kopumā blenžu tāpat un nesaku neko. nav jau ne tā, ne citādi, esmu gan izgāzies, gan neizgāzies, ja es gribu domāt tādā veidā. bet tas ir visai bezvērtīgs veids, kā domāt, tajā pat laikā - tas vienmēr izlien ārā, gribi negribi.
hujsņim, jābrauc uz helsinkiem, jāsapelna nauda un jāpadzer vinārs, skatoties ziemeļu ūdeņos.

Link | nesaki kā ir | Add to Memories

Comments {7}

jackalope

(bez virsraksta)

from: [info]jackalope
date: Aug. 1., 2013 - 01:38 am
Link

ui, nu, ui, nu. :) kad tad ir tā robeža, kad drīkst lekt upē? cik gadi? sorry, es jau esmu pilngadīgs, tagad varbūt tomēr drīkst, ne.
es negribu te lekties kā pusaudzis, bet tas nu gan ir dumi. tas viss varbūt jebkuram - neatkarīgi no vecuma, ne no kā.
un varbūt jālec upē tieši tad, kamēr jauns? par ko ne.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

austra

(bez virsraksta)

from: [info]au
date: Aug. 1., 2013 - 10:04 am
Link

es domāju, ja tuvumā mirstamais vecums, visu mūžu centies, nekas nav sanācis un tad ir kritikas un ņemtes, lūk, brīdis upei.
bet Tev vienkārši banālais teksts, ka viss vēl ir priekšā.

Atbildēt | Iepriekšējais