citi

Lj user chimera ierakstīja tikai-draugiem pukstu par to, ka vēršanās pie sava tel./i-neta provaidera ar vārdiem "atradu lētāku variantu", vienmēr rezultējas ar izdevīgāku nosacījumu piedāvājumu no viņu puses.

Lūdzu, pastāsti, ja tev ir līdzīga pieredze! Vai pavisam pretēja. Pirms rīcības ievācu info.

Sieviete - tribologs.

man arī bieži vien ir šķitis, ka es reizēm rakstu sociālajos tīklos lietas, kas uz sitienu nav saprotamas
taču tad es palasiju tēlotājmākslinieka un dizainera oļega paščenko feisbuka lentu
kuru, lai lasītu, cilvēkam ir nepieciešama ļoti spēcīga asociatīva izpratne, ko īsti šie vārdi nozīmē
un kaut kā pārstāju uztraukties, ka mani var saprast nepareizi, vai nesaprast vispār

šodien pirmo x dzīvē redzēju veli, vismaz man tā liekas, ka tas bija velis. ar mammu bijām uz viņas bijušās kolēģes bērēm Baltezera kapos, nākot no bēru ceremonijas, uz viena kapa redzēju tādu kā tvaika veidolu, prasu mammai, vai viņa arī redz, nē, viņa neredzot. ejam tālāk, un nolemju apstāties, lai gan nemaz nebiju piekususi, skatos pieminekli - Ints Balulis 1972.28.VIII - 1995. 28. XII - pazīstams Ints. Toreiz bijām no viņa atvadīties Sēru zālē, uz kapiem nebraucām, un re, pēc 29 gadiem ieraugu kapu. Ints toreiz Ķīpsalas baseinā nomira, nevis noslīka, bet ar sirdi.

Kvaziemocionāla reakcija ir tāda tāpēc, ka to izsauca tava nerealitātes pieredze. To nevar dēvēt par dzīves pieredzi, tā ir ne īpaši dziļa reakcija uz aizraujošu laika nosišanu.

Kur vēl bez Sīrupiņa latviešu periodikā ir bijusi rubrika ar lasītāju iesūtītiem anonīmiem jautājumiem, kas lūdz pēc padoma privātām situācijām? (Fokuss uz emocionālo dzīvi, attiecībām utt.)

"Dvēsele ir mīlestība, bet gars cīnās par taisnību."

tikko sapnī tētis uz lodžijas dzēra vīnu, pie manis bija kādi ciemiņi, kas teica:"čau, Harald, nāc iekšā!", es saku, ka viņš taču miris, un šis ir vai nu gars, vai dvēsele, tētis piebilda, lai tad iedod termometru, un tas mans viesis teica, ā, tad jau tā ir dvēsele, ja jau dzer vīnu un mēra temperatūru. Noteicu, ka neatšķiru garu no dvēseles, uz ko tētis atbildēja: "dvēsele ir mīlestība, bet gars cīnās par taisnību." [pēc tā teikuma pamodos]

sakiet, lūdzu, vai šim latviski ir kāds cits nosaukums, kas nav šūpoles?

un, ja nav, tad kādus vēl jūs zināt bērnu rotaļlaukuma rīku nosaukumus bez šūpolēm un slidkalniņiem?

nē, nu es, protams, izjūtu dziļu disharmoniju un vispār acī jebal šos japāņu technocell akumulatorus
kas KARST pie deviņu voltu sprieguma
tas taču ir breds kaut kāds

/ieslēdzot padzīvojuša onkuļa dramatismu par dzīvi/
un vispār, vot paskatieties jūtubē, kādu elektrotehniku paši japāņi bieži vien izmanto sadzīvē
video, kur viņu guru taisa galdus un mēbeles
ar kaut kādu hitachi frēzi, kas, nav skaidrs, ir pirms īsti kura pasaules kara ražota, vai arī vispār kaut kāda leģendāra imperatora laikos
jēzus vēl nebija, hitachi jau bija
tas pats ar 70-o - 80-o gadu elektroniku, kad meid in džepen vēl skaitījās augstākās kvalitātes zīme

/ieslēdzot sengrieķu statuju ar atēnas zobenu rokā/
kopš japāņu kompāniju transnacionalizācijas tas viss ir aizgājis dziļā pakaļā
cilvēki vēlas braukt tankā, nevis zārkā no alumīnija un plastmasas
par žēlabām autoservisos "man kaut kas nav tā ar elektroniku" sazvērestības teoriju piekritēji var sākt rakstīt opusus
utt

Labrīt. Kam pēdējā laikā bijusi laba pieredze ar apbedīšanas birojiem Rīgā, kuri piedāvā arī kremāciju? Ļoti vajadzīgs ieteikums...