nekas jauns -

nesaprotu, kurā brīdī pazuda tas jēdziens svētku sajūta. kaut kad bērnībā taču bija.

šodien ziemassvētki -

***

Pēc dažiem gadiem atkal aizbraucu uz savu bērnu dienu
pilsētu un brīnījos - cik zemi visi žogi, apkvēpuši kakti,
visur suņi, laputis un zirnekļi.
Es rātni skatījos, kā visi nāk un izsūdz bēdas - cik
bezgodīgs un ļauns var paša radagabals būt, cik slikti
Jāņonkulim nabagmājā, cik parādi jau nomaksāti, cik
vēl priekšā.
Es smaidīju par simtreiz teiktiem jokiem, vēroju līdz
kaulam pazīstamās sejas, mielojos ar zupu, kura nemai-
nīga gadiem cauri plūst kā Lielupe. Un viss tik dīvains,
smieklīgs, mazs.
Un nolēmu, ka turp vairs nebraukšu. Un tagad man
vairs māju nav, vien manis paša četras sienas apkārt.
Vien dažreiz atceros, kā atvadoties kāds man teica: "Uz
tevi dikti ceram, par tevi bieži domājam."

(K. Vērdiņš)

http://www.youtube.com/watch?v=Hajwg6kxpQ4