Eh nu man tagad nav laika bet daudz ir ko teikt. Lieta taada ka peedeejaas dienaas slimoju un vakar biju un rentgenu un shodien pazinoja rezultaatus. Man tur ir kautkaada pneimonija kas veel nav, bet var izveersties ljoti smaga bla bla bla... Taadeelj man tuuliit pat jaadodas uz slimniicu un jaaklausaas pensionaaru kleposhanaa un krekshkjeeshanaa (pa nakti jamie norauj pa zobam). Buushu atpakalj peec dzazjaam dienaam. Bye!

Cik gan es varu būt stulbs... [seko sitiens pa aci]. Zinādams, ka svētdien 10:00 Rīgas Akadēmiskajā bibliotekā notiek ikmēneša LFFB pasākums, kur runās Kamazs, es sestdien pētu www.118.lv. Parasti visi šie pasākumi (LFFB, LARPi un citas jaukas figņas) notiek sestdien, tādēļ ieraduma pēc arī skatos sarakstā sestdienu. Ir - 6:20. Tā nu es ceļos 5:30. Izmazgāju matus (vienmēr eju gulēt ar slapjiem), paēdu, iztīru zobus un eju uz autoostu. Sēžu. Pamanu ka diezgan maz cilvēku - kautkā neierasti, bet pofig. Kad autiņš sāk kavēties sāku uztraukties. Pieeju pie kases un uzjautāju vai autiņš vēl nav aizgājis - jā - 5:55 un nākošais būs tik 8:10. Es sašutis eju mājās. Sākumā domāju ka 118 kautko saputrojis, bet tad atcerējos ka šodien ir svētdiena. Kur es varu būt tāds idiots...

Garastāvoklis:: dorky

Šodien bija fotogrāfēšanās tam brauciean uz dāniju un vēl tur stāstija kāda būs tā programma. Izklausās riktīgi gaļima - visu dienu kautkādas ekskursijas uz muzejiem utt.

Atnākot mājās jau sākumā sāpēja galva, bet vēlāk palika sliktāk. Rīt uz PreSUX3 nebruakšu.

Te čatā šodien tika iemesta tīri jautra dziesmiņa. Ievērtēt - Šubi dubi.

Mūzika: Ervins - Šubi dubi

Atkal ir pagājis diezgan liels laika sprīdis kopš pēdējo reizi iepostoju cibā. Tūlīt uzzināsiet kapēc.

Tātad 26. Februārī veiksmīgi noritēja PreSUX2. Pēc Kamaza domām nevaiksmīgi, bet tas nu tā. Sižets (ja tāds bija) bija ļoti neskaidrs. Es biju pie narkašiem. Mums visu laiku apkārt bija kautkādi cilvēki kuri nāca un gāja, reizēm kautko tur karoja, bet mums viss bija pofig, jo mums bija briesmīgs dārgums - Ūdenspīpe. Tā nu vienīgais ko darijām bija pīpējām un kautko murgojām. Beigās gan nedaudz sākām iesaistīties spēlē (UN PAT ATRISINĀJĀM KVESTU!!!). Kopumā pasāciens bija interesants un Kamazs jau domā taisīt PreSUX3...

Atbraucot mājās mani gaidīja patīkams pārsteigums - bija atnākušas LotR daļas UN World of Warcrarft. Protams biju nežēlīgi laimīgs. Tomēr ne ilgi. Viss mans prieks noplaka tūlīt pēc spēles ieinstalēšanas un accounta reģistrācijas. Lieta bija nopieta - nevarēja ielogoties spēlē. Es izmēģināju pilnīgi visu ko var izmēģināt (pat pārinstalējo OS), bet nekā. Tas ka tā nebija mana vaina es uzzināju pavisam drīz. Mēģinot izmantot passw retrieval page, man parādija ka notikusi kautkāda kļūda, bet neparādija kas tieši (ja es būtu pie vainas, tad parādītu, ka piemēram e-mails nav viņu datubāzē or someting, bet nekā tāda nebija). Tā es čakarējos 2 nolāpītas dienas un atmetis visas cerības aizsūtīju Blizzard meilu. Atbildi nesagaidīdams 2 dienas sūtīju nākamo. Iemetu acis WoW forumā - jā - vēl citiem tāda pati problēma. Un tā 4. martā saņemu kautkādu nolāpītu defaulto atbildi, lai pārbudu firewallus un visu šito shitu. Atkal gaidu. Sūtu meilus bet nekā. Un tagad - 11. Martā vēlreiz pārbaudu passw retrieval page. Un ir - strādā. Kāds prieks. Jēē! Tā nu es no piektdienas laimīgs spēlēju. Bet kopumā tas arī bija iemesls kādēļ es neierakstīju neko - vienkāši biju ļoti saīdzis un neko negribēju darīt.

Arī LotR pamazām lasās. Izasīju ievadu (jams tāds pagarš - uz 40lpp) un sāku lasīt pašu grāmatu. Kurbijkurne forumā gan baigi pīkstēja ka neinteresants ievads, bet man patika. Anyway ceru ka izlasīšu līdz gakam.

Tad vēl notika 2. atlases kārta apmaiņas braucienam uz Dāniju (Bredebo pilsētu). Bija jāstāsta par 1 no četrām tēmām - Es un mana ģimene; Skolas dzīve; Mana pilsēta; Latvija. Es visvairāk biju iemācījies par Latviju, tāpēr runāju par to. Sistēma bija tāda, ka 4 nāk iekšā un izvelk lapiņas, taču drīkst samainīties. Tā nu drīz atnāca rezultāti. Viens no manas 4 cilvēku grupiņas netika un vēl 1 ir rezervistos. Es itkā esmu ticis. Bet ir viena problēma. Ja es dabūju neapmierinošu uzvedības vērtējumu uz liecības, es automātiski netieku. Un neapmierinošu es varu dabūt diezgan vēsi. Es gan nesaprotu kāpēc - skolā sūdus vairs netaisu, kā agrāk, bet učenītēm liekas ka es baigi sutundās diršos, bet nu nez, nez. Netiek arī tādā gadījumā, ja vasarā tiek policijas uzskaitē, laigan man tas nedraud, jo vienīgais ko pa reizei iedzeru ir alus.

Šodien esmu tāds sapīcis - brīvdienas ir sākušās, bet es kā lohs sēžu mājās. Sencis pa nakti skaitīja balsis, tādēļ tagad ir noguris un uz laukiem nevēlas braukt un es esmu par kuslu lai brauktu ar autiņu. Bet vēl nez. Maybe pierunāšu senci vai tomēr braukšu ar autiņu - redzēs.

Garastāvoklis:: happy

Mana vienīgā pistole šodien tika iemēģināta non-stop rapid-fire mode un testu neizturēja - sāka plīst. Tagad līdz PreSUX2 neztikšu, jo moš vēl sanāks pašaudīties.

P.S. Rapid fire ir kad ieroci tur horizontāli ar kreiso roku un ar labo roku uzvekl momentā pēc izšaušanas. Plusi: šauj ļoti ātri Mīnusi: neprecīzi šauj, ātri tērējas patronas.

Garastāvoklis:: worried
Mūzika: Rhapsody - Steelgods Of The Last Apocalypse

Mumus šodien sākās projuktu nedēļa un parcik biju ieaistījies projektā "Kam gaišāka galva?" tas arī bija mans projekts. Labi ka šodien no rīta zvanīju klasesbiedram prasīdams, kas jāņem līdz uz skolu. Uzzināju ka projekti jātaisa mājās. Bet man nav iedota tā lapa, tapēc šodien var atpūsties.

Uhh kā es nevaru sagaidīt LotR grāmatas un spēli WoW. Bet parcik es pasūtiju grāmatas 13. februārī un jamās nāk 11-18 dienas (+ 1-2 kamēr atceļos no Rīgas līdz Jēkabpilij), es grāmatas varētu saņemt 25. februārī (tas ir PATS ātrākais) līdz 5. Martam (vēlākais, ja amazon.com nemelo). Par spēli nav nejausmas. Ceru saņemt 7. - 14. Martā.

Nu, kā jau vakar minēju, es šodien biju Rīgā, lai iepirktu tērpu Post-apokaliptiskajam LARP S.U.X (by Kamazs). Tā nu es ar Kukaini un Crash aizgājām uz Bērnu Pasauli un es sev iegādāju Air Sport pistoli "Double Eagle" pa Ls2.50, kura tika izmēģināta turpat uz ielas. Diagnoze: sūds - bumbiņa nolido 5m un pēkšņi vienkāši nokrīt. Nikns par izmesto naudu eju uz veikalu "Patriots". Tur tika pavadītas kādas 20min kuru laikā nopirku tumši zaļas bikses, tumši zaļu jaku un blašķi. Kukainis ar Crash izbesijās mani gaidot (hehe - paši vainīgi, vajadzēja paņemt līdz naudu lai paši ar varētu ko nopirkt). Pēctam mēs nolēmām aiziet uz kādu veikalu "BOMBER". Aizejot konstotējām, ka tas ir vaļā tikai no 12:00. Kukainis ieteica aiziet uz stacijas tuneļiem, vienu konkrētu bodīti. Tur satikām kādu krievu valodā runājošo pārdevēju, kas mums demonstrēja bikses ar visneiedomājākām īpašībām - ugunsdrošas, netīrumi vienkāši noslīd un jamās ir nesaplēšamas. Atnākot atpakaļ uz Bomberu vēl dažas min bija jāgaida kamēr jams atvērsies. Bet ienākot iekšā sapratu ka veikalam ir savs "underground" stils, taču tur viss bija baigi dārgs. Tā nu visi gāja mājās un es aizejot uz autoostu dabūju 1h gaidīt autiņu, pa to laiku ieturot taukainas, toties nežēlīgi garšīgas pusdienas Makdonaldā.

Uhh pēdējās dienās noticis diezgan daudz jaunumu, bet es noko neesmu ierakstījis dienasgrāmatā. Ehhh. Shame, shame, shame.

Nu tātad kopš pēdējās reizes kad braucu ar mašīnu, pie stūres neesmu ticis. Nejau "nelielās neveiksmes" dēļ. Lieta tāda ka, jau kopš pirmās reizes, kad braucu ar mašīnu mani ir redzējusi kāda vecene. Gandrīz vienmēr esmu viņai patrāpijies acīs. Tad nu jamai vajadzēja paklačoties tālāk, līdz viss aizgāja līdz muteres draudzenei, kura nošausminājās, ka man vienam dod mašīnu un tad mutere visu pārdomājot nonāca pie slēdziena, ka man nav labi braukāt ar mašīnu, vismaz kamēr ir aizputināti ceļi. Tā nu pēc izlgstošām pārrunām panācu, ka iespējams mašīnu dabūšu, šo sestdien, no kā nebūs lielas jēgas jo es gribu tikt uz PreSUX2.

Kā man gribās izlasīt kādu grāmatu! Es pat zinu ko - LotR - bet nejau latvju' krapīgajā tulkojumā, bet gan orģinālvalodā. Tādēļ pirms dažām dienām www.amazon.com pasūtīju šo skaistuli. Tika pasūtīts 11. un ceru, ka 26. buus klāt. Vēl vairāk ceru ka sadūšošos izlasīt angļu val. līdz galam.

Pirms kāda laika (dažus mēnešus atpakaļ) tiku dzirdējis par tādu spēli kā World of Warcraft. Solijās būt laba un es jau sākumā apsvēru iespēju nopirkt. Nāca recenzijas un jau pavisam nopietni sāku krāt naudu. Pirmo WoW betu palaidu garām, taču tiku Europe beta test Phase 2 un biju pavisam noteikti izlēmis pirkt WoW. Tā nu 1. vilni (uz 11. Ferbuāris) 636 veikalos palaidu garām, pasūtīju uz 2. (20. februāris). Tā nu nesaņēmis ziņu no 636 līdz pat piektdienai, zvanīju jamiem, bet ko šie? Šie pateica sorry, nav vairs WoW, izpirktas. Lādēdamies uz 636 pasūtīju kautkādā i-neta vaikalā, neatceros kurā. Šodien atnāca paziņojums ka spēle izsūtīta... gaidam.

Pēdējā laikā esmu baigi safanojies par tādu grupu kā Rhapsody (paldies GameMaster jaunskungam, kurš man šo ieteica). Pēdējās dienās klausos tik šo un esmu laimīgs. Dziesmas ir patišām tādas kuras es mēdzu dēvēt par "fantasy". Tas ir kautkas ko sauc par simfonisko-power-metal un tas skan labi ;). Klausīdamies mūziku kā tādu, sākumā nepievērsu uzmanību vārdiem, kuri īstenībā ir svarīgi, taču mājaslapā atradu stāstus par katru albumu, kur dziesma ir kā nodaļa. 2 dienu laikā izlasīju visus 4. Es darīju tā izlasīju nodaļu - noklausos dziesmu (skatīdamies vārdus) - un viss uzreiz  kļūst skaidrs. Stāsts jau nu man ļoti patika - riktīgs fantasy, tik tāds gaužām īss.

Tagad rītā braukšu uz Rīgu un mēģināšu skatīties ko labu var nopirkt priekš PreSUX2.

Paldies visiem, kas mani vakar apsveica jubilejā!

Garastāvoklis:: touched
Mūzika: Rhapsody - Echoes of Tragedy

Jau kādu laiku netiks veikts ieraksts dienasgrāmatā, bet nu atgadijās kas tāds par ko citiem gribas pastāstīt.

Nu par to pašu tēmu par ko pagājušoreiz, bet šoreiz izgāja daudz smagāk. Nu tad sākās ar to ka es sākumā paņēmu līdzi divus citus klasesbiedrus un braucām pabraukāties. Kādu stundiņu braukājām un tad izlaidām vienu no klasesbiedriem un braucām paņemt citu. Tā nu mēs domājam ko darīt līdz izdomājām ka jāizbrauc līdz kādam asvaltētam ceļam, līdz kuram ir ~ 45 min brauciens. Tā nu mēs braucam bet pa ceļam arī prikolojamies (raujam kokus utt.). Jūtam ka vairs nav laika un jābrauc atpakaļ. Tur tāds smuks ceļš kurā var patīkami apgrizt, bet ar strautiņu gar malu. Mēģinu braukt ar atpakaļgaitu iekšā, bet kā gadijās, kā ne, par ātru iegriezu. Mašīna stāv slīpi un uz priekšu jau saprotams netiek. Tā nu visi laimīgi kāpj ārā un skatās ko var darīt lietas labā. Upīte ar grāvi ir tuvāk nekā likās sākumā un situāciju var novērtēt ar vārdiem "dirsā ir". Nu uz priekšu neiet nemaz, tad nu jāmēģina uz atpakaļu. Pabraucot nedaudz atpakaļ sapratām ka riktīgi riskējam apgāzt mašīnu uz jumta. Tad nu mēģinājām izstumt, kas nedeva pilnīgi nekādus rezultātus. Tad tika apsvērta ideja salikt zem riteņiem zarus, kas pēc dažām minūtēm izgāzās, tā iemesla dēļ, ka nebija zaru. Liekas šajā brīdī kādam acīs iekrita zemē ierakts baļķis un momentā dzima patiešām ģeniālā ideja ar to pacelt mašīnai aizmuguri. Domāts - darīts - viens sēž mašīnā un pārējie divi ceļ uz augšu. Pēc diezgan pamatīgas spolēšanas tomēr jūt ka par dažiem cm iet uz priekšu vai vismaz nelielu pretestību. Pēc dažām min tiek otro reizi apsvērta ideja par kokiem zem riepām + mašīnas pacelšanu. Atkal izkrīt tā paša iemesla dēļ, kapēc pagājušoreiz. Tad nu baļķis tiek likts no visām pusēm un mēģināts mašīnu izkustināt. Tad notiek diezgan bīstams moments, ka mašīna par gabaliņu ieslīd atpakaļ, visi aiztur elpu - mašīna turās tikai uz izpūtēja kas atbalstiijies pret sasalušas zemes valni. Tāda situācija bija līdz pēdējam brīdim. Baļķis atkal tiek likts lietā un pēc dažām min māšīna jau sāk lēnām, bet nepārtruakti kustēt uz priekšu. Un jipīī. Mēs esam ārā. Tas aizņēma kādu pusstundu, kautgan likās ka ir pagājis daudz vairāk laika.

Patīkams moments ir tas, ka viss tika iemūžināts ar mobīlo telefonu. Visi kadri fotografēti vienā momentā, izņemot pēdējos četrus. http://foto.inbox.lv/jabberwock/Crash

Garastāvoklis:: excited

Nu tā. Šodien kā jau katru sestdienu man iedod pavizināties ar mašīnu lai labāk iemācos. Nu es kā jau parasti vizinos, tomēr šoreiz uzmanīgāk jo ir uzsnidzis. Līkumos var diezgan labi just ka sanes. Anyway man vienubrīdi vajadzēja apgrizt. Es uzliku 1. aatrmā un pedāli grīdā. Bremzēju. Mašīna turpināja slīdēt un es ar priekšu grāvī. Mēģināju izbraukt - nesanāca.Tā nu es kādas 10 min uz priekšu, atpakaļ mīcijos līdz tiku kautkā ārā. Bļin cik laimīgs es biju! trakākais ka iebraucu šosejas malā un bija bail ka kāds policiju nepasauc. tad gan būtu vakars.