Šodien braucu atpakaļ no bibliotekas (Vēstures mājasdarbs) un pie manis pieiet kontrole - prasa uzrādīt mēnešbiļeti + skolēnu apliecīibu. Man ir tikai mēnešbiļete un skolēnu katiņa nav pat uztaisīta. Kamēr es izvelku maku, tikmēr parāda mans klasesbiedrs kuram ir abi. Tā nu es parādu mēneseni un taisnojos, ka tuvākajā laikā uztaisīšu. kontroles man neuzticas un paņem maku. Sāk burzīt mēneseni un pārboaudīt sērijas numuru. Pēc dažām sekundēm nonāk pie secinājuma ka mēnešbiļete ir viltota - brauksim nu uz policiju. Es protams piekritu (kā man patīk ka mani apvaino ja es neesmu vainīgs. Un pēctam vēl jamās dabūtu viskonkrētāko stieni, jo mēnesene NAV viltota). Braucam, braucam, mana mēnešbiļete jopojām tiek aktīvi čakarēta, bet tagad jau abas par savu lēmumu nav pārliecinātas. Vēl pēc laika tomēr mēnešbiļete izrādās nav viltota (kāds pārsteigums). Izlaists tiku 2 pieturas vēlāk un nācās iet kājām. Nejau man ir grūti aiziet, bet princips kā tāds - man ir jāiet kājām kontrolieru nekompetences dēļ.

Es vairs nevarēju izturēt to, ka nekur neeju, tapēc izdomāju ka iešu uz kādu treniņu. Atklāti sakot orientēšanās treniņš kurā es agrāk gāju mani ne visai saista, tapēc nolēmu izmēģināt ko citu. Šodien 1. reizi aizgāju uz svaru zāli. Un neko - patika. Tur ir jāpilda speciāla programma, pēc kuras izpildes patīkami sāp rokas (es trenēju aukšgalu). Nolēmu sākt tā nopietni staigāt uz svaru zāli

Tikko noskatījos filmu "Mean Creek". Šī filma lika pārdomāt daudzas lietas, kas varēja gadīties, bet nav gadijušās un daudz ko tādu, ko es daru nepareizi. Lika pārdomāt, par cilvēka iekšējo pasauli, kas ir paslēpta citu acīm un ka katrs cilvēks būtībā ir savādāks. Katrs cilvēks ko, kā tev liekas tu pazīsti, sevī var būt pilnīgi citāds.

Tagad aktīvi netā meklēju kādu fantasy mūziku. Es kā fantasy cienītājs gribu noklausīties kautko labu, bet neko nezinu. Tas ir pats stulbākais ka var būt - tu zini ko tu gribi, bet nezini vārdu. Šitā dzīvē palaiž garām ārkartīgi daudz lieto, pats to nemaz nepamanot. Anyway pēdējos 2 mēnešus esmu klausījies tikai Howard Shore (autors LotR filmu mūzikai) un gribās iemēģināt ko jaunu. Bet liekas ka Howard Shore man nekad neapniks. Mana mīļākā dziesma neapšaubāmi ir Howard Shore - Eavningstar (no albuma Two Towers). Tā dziesma ir tik aizkustinoša ka to klausoties ne reizi vien acīs sariešas asaras un tu sāc raudāt. Šito es iesaku visiem fantasy faniem.

Jau atal ir pienākusi piektdiena un nedēļa ir galā. Tūlīt būs brīvdienas un pēc tam jauna nedēļa, līdz atkal pienāks piektdiena... un tā visu laiku. Godīgi sakot man šī vienveidība jau ir apnikusi, bet laikam jau tur neko nevar padarīt.

Septembrī 20 skolēni no mūsu skolas astotajām klasēm brauks apmaiņas braucienā uz Dāniju. Tikai ne es... Angļu valodā es esmu viens no labākajiem klasē un zināšanu ziņā es tur varētu tikt, bet uzvedība man stipri pieklibo, tapēc es arī netikšu. Velns kā man arī gribas braukt! Iepazīties ar jauniem draugiem, redzēt kā viņi tur dzīvo un galu galā izbraukt ārpus Latvijas ko es tā arī nekad neesmu izdarījis.

Eh jau trešo dienu slikti ir - sāp vēdrs un nelaba dūša. Laikam rīt uz skolu neiešu.

Nu šis žurnāls te bija jau labu laiku, bet es nolēmu šodien kārtīgi sākt rakstīt. Šo žurnālu rakstu galvenokārt priekš sevis un neceru ka kādam būs interesanti lasīt.