Jau kādu laiku netiks veikts ieraksts dienasgrāmatā, bet nu atgadijās kas tāds par ko citiem gribas pastāstīt.

Nu par to pašu tēmu par ko pagājušoreiz, bet šoreiz izgāja daudz smagāk. Nu tad sākās ar to ka es sākumā paņēmu līdzi divus citus klasesbiedrus un braucām pabraukāties. Kādu stundiņu braukājām un tad izlaidām vienu no klasesbiedriem un braucām paņemt citu. Tā nu mēs domājam ko darīt līdz izdomājām ka jāizbrauc līdz kādam asvaltētam ceļam, līdz kuram ir ~ 45 min brauciens. Tā nu mēs braucam bet pa ceļam arī prikolojamies (raujam kokus utt.). Jūtam ka vairs nav laika un jābrauc atpakaļ. Tur tāds smuks ceļš kurā var patīkami apgrizt, bet ar strautiņu gar malu. Mēģinu braukt ar atpakaļgaitu iekšā, bet kā gadijās, kā ne, par ātru iegriezu. Mašīna stāv slīpi un uz priekšu jau saprotams netiek. Tā nu visi laimīgi kāpj ārā un skatās ko var darīt lietas labā. Upīte ar grāvi ir tuvāk nekā likās sākumā un situāciju var novērtēt ar vārdiem "dirsā ir". Nu uz priekšu neiet nemaz, tad nu jāmēģina uz atpakaļu. Pabraucot nedaudz atpakaļ sapratām ka riktīgi riskējam apgāzt mašīnu uz jumta. Tad nu mēģinājām izstumt, kas nedeva pilnīgi nekādus rezultātus. Tad tika apsvērta ideja salikt zem riteņiem zarus, kas pēc dažām minūtēm izgāzās, tā iemesla dēļ, ka nebija zaru. Liekas šajā brīdī kādam acīs iekrita zemē ierakts baļķis un momentā dzima patiešām ģeniālā ideja ar to pacelt mašīnai aizmuguri. Domāts - darīts - viens sēž mašīnā un pārējie divi ceļ uz augšu. Pēc diezgan pamatīgas spolēšanas tomēr jūt ka par dažiem cm iet uz priekšu vai vismaz nelielu pretestību. Pēc dažām min tiek otro reizi apsvērta ideja par kokiem zem riepām + mašīnas pacelšanu. Atkal izkrīt tā paša iemesla dēļ, kapēc pagājušoreiz. Tad nu baļķis tiek likts no visām pusēm un mēģināts mašīnu izkustināt. Tad notiek diezgan bīstams moments, ka mašīna par gabaliņu ieslīd atpakaļ, visi aiztur elpu - mašīna turās tikai uz izpūtēja kas atbalstiijies pret sasalušas zemes valni. Tāda situācija bija līdz pēdējam brīdim. Baļķis atkal tiek likts lietā un pēc dažām min māšīna jau sāk lēnām, bet nepārtruakti kustēt uz priekšu. Un jipīī. Mēs esam ārā. Tas aizņēma kādu pusstundu, kautgan likās ka ir pagājis daudz vairāk laika.

Patīkams moments ir tas, ka viss tika iemūžināts ar mobīlo telefonu. Visi kadri fotografēti vienā momentā, izņemot pēdējos četrus. http://foto.inbox.lv/jabberwock/Crash