6. Maijs 2004

04:12

mana māsa naktīs rīko krākšanas sacensības.

šonakt, pēc dzīvnieciskas nodrāšanās, viņas gultā guļ 2 metrus un 7 centimetrus garais m., kurš mūsu vannas istabā reizi nedeļā noskuj visas spalviņas no ķermeņa, kuras pēc tam tiek sastūķētas vannas notekcaurumā; bet santehniķim, kurš nāk vannas noteku labot vismaz reizi divos mēnešos, kaimiņi stāsta, ka mūsu dzīvoklī notiek buršana, tādēļ viņam jau ir skaidrs, no kurienes tās spalviņas, heh. bet mana māsa šonakt rīko sacensības pati ar sevi. un m. no viņas saceltā trokšņa ir pamodies, vairākas reizes satinis segu sev apkārt, tā ka māsa sēc gluži plika. jau piecpadsmit minūtes viņam rokā ir neaizdegta cigarete.

vakar es gultas apakšā novietoju lapu, uz kuras pašrocīgi ar lūpu zīmuli uzziedu lidojošu leopardu. tam vajadzētu atturēt gultu no ugunsgrēka, ja arī gadienā viņs to cigareti aizsmēķē.

04:30

ārā sāk kļūt gaišs - m. snaikstās pie loga, bet kurpes un kājas uz ietves vēl neredz. māsai galīgi jumts aizbraucis - šodien sākšot iet autoskolā. r. viņai pirkšot mašīnu - zilu folksvāgenu. nu, es nezinu, ja viņa man prasītu, es ietiektu, lai pērk pajūgu. iejūgs m. un tik uz priekšu - a savādāk viņš drusku tāds nojūdzies riņķī staigā.

17:29

burtiski pāris mirkļus pēc mana māsa bija aiz sevis aiztaisījusi durvis, lai dotos uz savu liktenīgo autoskolu, dzīvoklī kā vējš iebrāzās r. man nav ne jausmas, no kurienes viņam dzīvokļa atslēgas, bet nu klāt viņš bija. un tieši nākamajā mirklī no vannas istabas kā no mātes miesām izmeimuroja m.

kā mani erro šādas situācijas! īpaši jau ņemot vērā to, ka m. bija pilnīgi kails, lai arī īpaši jau tas nevienu no viņiem nesatrauca. pat zināms homoerotisms bija samanāms m. rokas kustībā, ar kādu viņš piesedza ķermeņa daļu, ko nevēlējās klaji demonstrēt. dīvani, bet arī sākot it kā nepiespiesto sarunu ar r., piedāvājot viņam no aizvakardienas palikušo viskiju un dunhill no samurcītās paciņas, roku no kājstarpes viņš tā arī neatrāva. tajā brīdī es jau biju nenormāli uztraukusies un, nespēdama apvaldīt savu spēku, izdauzīju forūža spoguli.

miers bija tikai uz mirkli, jo, kad abi nedaudz samulsuši devās skatīt, kas par lietu, pēc nelielas kopīgas plecu paraustīšanas šaurajā priekštelpā m. savus draudzīgos nolūkus sāka izrādīt nu jau pārāk uzkrītoši, uz ko r. reaģēja ar bubināšanas lēkmi. kad abi atgriezās istabā, m. uzbudinājumu vairs nevarēja un laikam arī negribēja slēpt, un man nācās sasist divas tējas krūzes bufetē, lai šim beidzot pielektu.

23:34

mana māsa pēc nule aprimušas pāriplūstošas neapmierinātības lēkmes šņaukājas un kremšļojas, un uz viņas labās lāpstiņas ir uzmeties furunkulis. nupat p. viņai ieteica mani izmest no prāta. bet man nav skaidrs, kur tad man būs likties!

p. ir mūsu apteksne. divreiz nedēļā māsa viņai maksā, lai viņa saģērbjas no teātra īrētos 18. gs. galma dāmas lindrakos ar visādām špicēm un korsetēm, un lai, piemēram, pilnībā iejutusies savā ampluā, no gultas apakšas izsvēpētu lietotos prezervatīvus. māsai šis farss sagādā lielu baudu - tenterē kaila apkārt pa istabu riņķiem vien un pa starpu kaut kādiem visticamāk pašas izdomātiem buramvārdiem pavasara runča balsī p. diktē uzmundrinošas piezīmes. šodien viņa bija izdomājusi īpašu atrakciju. uz visu vienmēr gatavajai 18. gs. dāmai bija jānopūderējas zilai un jāguļas no ķeblīšiem improvizētā zārkā, lai mana māsa varētu trenēties kaut kāda maiju apbedīšanas rituāla vadīšanā. tikai man nav skaidrs, kādēļ tad tās galma šleifes un mežģīnes. kā māsa skaidroja p., viņa, būdama vismaz divreiz vecāka par p., jau tā pat miršot pirmā, tādēļ lai p. skatās labi uzmanīgi, kā tas viss darāms. ek... nu būtu man uzprasījusi!