.::pāri kalniem un tālu projām::.
.::melnā suņa emuārs::.
11.3.10 12:49 - Olyat vágok három fele
Un atkal dziesma no gala. Tik ļoti man nepatīk šīs dilemmas situācijas! Pavasara Saulstāvjus svinēsim pēc visām senču tradīcijām, kā katru gadu. Es esmu viena no organizatorēm, būs ko noņemties, bet būs skaisti - jo pavasari sagaidīt var tikai skaisti. Dilemma sākas tajās Lieldienās, kad vienkāršajam cilvēkam peripetijas ap Kristu sākas. Braukt uz kolosālu vietu pie dabas, kur daudz cilvēki (mīnuss - ļoti daudz cilvēki un daudzi sveši un neviena kārtīga drauga līdz nebūs/ pluss - skaistā daba!) un svinēšana arī notiks trīs dienu garumā ar visām skaistajām latvju tradīcijām, vai braukt uz otru vietu, kur pati atkal varu būt organizatore, bet, kur viss sākams no nulles un būtībā laiks vairāk veltāms pašai un ģimenei. Turklāt šiem abiem pasākumiem pa vidu ir vēl viens pasākums, kur mani arī ielika org. komitejā. Nu, vells, ka vairs nesaprotu uz kuru pusi rauties! Kā vienmēr man nav ne mazākās jausmas, ko es pati gribu. Un šīs te situācijas arī ir visstulbākās - vai, nu, nav nekā - vai ir viss reizē!
11.3.10 00:17 - No goats, no glory?
Es biju domājusi, ka no filmas The Men Who Stare at Goats sagaidīšu ko vairāk. Vairāk humora vismaz noteikti. Bet kaut kā sasmīdināja tik daži atsevišķi kadri, piemēram, kur Džefs Bridžess atrada sevi - nu, tas vienkārši bija skaisti. Un vispār viss, kur Bridžess mācīja kareivjiem tās visas Zemes Armijas fīčas, ar puķēm rokās utt., bija teju vai kolosāli. Bet, nu, kopumā filmas saturu tiešām kaut kā nejutu par lielisku esam. Droši vien, ka mana psihe vienkārši nav tik augstā līmenī, lai varētu blenzt uz kazām :-)
9.3.10 20:52 - A lack of common sense
1: Visu mūžu mana mīļākā nodarbošanās ir bijuse elpošana caur plaušām. Tagad man pat šo prieciņu grib atņemt. Nu, labi - visam kaut kas jāupurē. Un dziedāt es patiesi gribu mācēt skaisti.
2: Jaunajā progžurnī atrodams tops ar devītā gada labākajiem albumiem. Daļu no tur minētajām grupām pat nebiju dzirdējusi, bet tagad jau sāku iečekot. Viena no tām ir Crippled Black Phoenix. Tīri normāla grupa. Pie proga viņus aiz matiem pievilkt varbūt var, ja gribas. Solists mani diezko neuzrunā (viņš ir klonēts - viņa balss ir tāda pati kā aptuveni 90% pārējo vokālistu - citkārt mani tas netraucē, bet šeit kaut kā ļoti pievērsa uzmanību), bet muzikālā daļa vietām ir pat ļoti forša. No viņu 2009. gada albuma, kas man skan fonā, ļoti patīk gandrīz divdesmit minūšu garais gabals Time of Ye Life, 444 un pēdējais - I am Free, Today I Perished.
Crossing the Bar (es arī māku tā spiest vienu klaviertaustiņu pusgabalu) arī stilīgs.
Viņi smuki savu sastāvu nodēvējuši mai-speisā - The merry band of bastards.
2a: Paskatīju vēl vienu no topā minētajiem - Esoterica. Ja vien es atradu pareizo Esotericu, tad drusku nošokējos gan, par ko viņi šajā topā vispār iekļauti. Izklausās un izskatās (pilns youtube ar viņu video) pēc nekā. Pēc kaut kā pilnīgi parasta un garlaicīga. Pēc tīņu cienīgas hevī pop-rockgrupas ar sakrāsotu pus-īmo solistu priekšgalā. Nu, labi - es minēto albumu nenoklausījos. Var jau būt, ka tas ir kaut kāds progbrīnums patiesībā. Bet ar dažiem dzirdētajiem popgabaliem viņi mani nepaņēma.