.::pāri kalniem un tālu projām::.
.::melnā suņa emuārs::.
21.4.10 20:02 - Got one lats?
Cik nenormāli daudz ļaužu mums ikdienā paiet garām! It sevišķi, ja vairākas reizes šķērso ielu pie stacijas. Bet tik un tā tik reti sanāk sastapt savus draugus vai paziņas, kurus tajā brīdī tik ļoti labprāt sastaptu. Un ne jau tāpēc, ka būtu grūti piezvanīt. Nu, labi, varbūt arī tāpēc. Telefons dažkārt vienalga ir kā robeža, jo sanāk padomāt - bet, ja nu es viņu iztraucēju vai, ko nu es bāzīšos cilvēkam virsū. Turpretī nejaušām satikšanām piemīt apburošs spēks, kas tā vienkārši un negaidīti var novest pie skaistas dienas vai vakara.
Un tad vēl es sev nosolījos, ka nekad neiešu iekšā veikalā, kas saucas Superlats vai Viss par vienu latu! vai taml. Bet iegāju, jo ieraudzīju caur logu, ka Pringli viņiem par vienu latu. Ei, nost! Tagad sēžu un riju, ha..
21.4.10 13:28 - New breeze in the small realm of ours
Vakardienas valdes sēdē notika dažas reformas, kuru rezultātā nomainījās valdes priekšsēdētājs - tieši tā. Tagad mums valdes priekšsēdētājs ir vīrietis, pēc četru gadu sievietes stingrās rokas. Lai gan mūsu līdzšinējā vadītāja ir visatbilstošākā persona savā vietā, ar attiecīgu izglītību, zināšanām, precīzām rekonstrukcijām utt., cīņas tomēr ir tas, kas mūs šobrīd dara par labākajiem, tas, ko visi no mums grib, un cīņas ir vīriešu pasaule. Viņš gan ļoti iebilda un iebilst vēl joprojām - grib, lai vadību pārņemu es. Bet tas jau tāds joks - kas es par vadītāju? Nevienam stingru vārdu nevarētu pateikt.. vai arī tieši otrādi - lamātos latvju lamuvārdiem bez panākumiem stundām ilgi, ha-ha.. Rezultātā mans un viņa strīds vadības un birokrātijas sadalīšanā izvērtās par bļaušanu, kliegšanu un spilvenu kauju ar smacēšanu /nekas jauns.. mēs tā vienmēr/. Ā, un vēl viņš mani kādas piecas reizes žņaudza. Un tad mēs nonācām pie kopsaucēja un sadalījām darbus uz pusēm. Bet klubu tik un tā vadīs viņš, jo līdz šim viņš to jau ir darījis paralēli, lai arī viņam nav izglītības, bet ir attiecīgās iemaņas un galu galā pats svarīgākais - viņš ir vīrietis! Šķīrāmies kā vienmēr draudzīgi, šoreiz bez manāmiem miesas bojājumiem.. :-D
19.4.10 12:36 - Charging the Battery
Stulbi tā. Gribētos jau uz Skyforgeru aiziet tai maija datumā, nu, taču, ka gribētos, bet tāds viedais vecums, ka iedomājos to ļaužu pūli /labi iereibušu, lai neteiktu rupjāk/ un vēlēšanās būt tur pāriet. Un tad vēl atceroties savu leģendāro Skyforger konci, kur mani, mazo, aizsargājamo siltumnīcas audziņu, gandrīz samīdīja /urr..drebuļi/.. Un tad vēl otrs faktors - tā biļešu cena. Par tās lielo cenas amplitūdu man sanāktu 1-4 vērtīgas konsultācijas jaunā mērķa sasniegšanai. Es vispār biļetes vairs nepērku. Uz Metāliku gribēju aiziet ķeksīša pēc vairāk un tāpēc centos vinnēt visādās akcijās, bet kas tad es par loteriju cilvēku - pāris reizes sen, ļoti, ļoti sen atpakaļ Sprite korķīšos esmu laimējusi jaunu pudeli - i viss, ha. Tomēr, kad uzzināju, ka viņi nav spēlējuši Bateriju, tad baigi nenožēloju. Patiesībā vispār nenožēloju. Tas nekas, ka naktī pirms konča sapņoju kā sēžu kaut kādā aizskatuvē un runājos ar Hetfīldu par to kāds ārā laiks. Vienalga nenožēloju.