.::pāri kalniem un tālu projām::.
.::melnā suņa emuārs::.
23.4.10 10:06 - The sign can be anywhere - you just have to see it!
Es šodien izdomāju, ka vakar patiesībā saņēmu zīmi. Nē, ne jau no debesīm, lol. Bet tik un tā uztveru to kā brīdinājumu sev - drusku atgriezties un atcerēties savas senākās vērtības. Tas nozīmē - atmest rokenrola trulumu. Bet ne rokenrolu pilnībā, bet tikai to trulumu. Jāatjauno būtība, jāiztīra iekšas un jādzīvo labāk. Tātad vienkārši jāpamaina rokenrola definīcija. Nu, vismaz teorētiski atklāsme pie manis atnākusi. Kā būs ar to praktisko daļu, atkal jāskatās. Jo man jau tā vienmēr - kā nolemju darīt ko labu un krasi pretēju, velns nāk virsū divreiz lielāku sparu un lauž mani, lai pārbaudītu vai noturēšos vai nē. Tiklīdz biju nolēmusi, ka šovakar beidzot atlikšu rokenrolu pie malas, vienojusies ar dažiem citiem lieciniekiem par tādu pašu pasivitāti, ka uzrodas viens no bijušajiem vīriem /starp citu taču arī P-liecinieks/ un mēģina sakoļīt uz šīvakara PL rokenrolu. Nē! Es turēšos pretim.. jāaudzina raksturs.. ehh.. Turklāt Folkklubā arī šovakar, Jurģu dienā, viņi nevis normālu folku ielikuši, bet kārtējoreiz to katastrofālo Mirtu ar Thank you, Thank you, Paldies, Thank you! Līdz ar ko mani tur šovakar neredzēt.. No country-blues šait for me..
22.4.10 23:17 - Tā tā ti ti ti ti tā tā tiri tiri
Šodiena bija ellīgi intensīva diena, kas sastāvēja no mūzikas, mākslas un mūzikas. Un es esmu absolūti sadievinājusies, ka tā.. varbūt vēl šovakar drusku literatūras un mans plašais dzīves vēriens atkal būs uz augstā viļņa. Kolosāli tā. Plašums dara mani ļoti laimīgu. Es nebūtu nekas, ja būtu ierobežojusies vienā lauciņā un sēdētu tur kā tāda pamesta iepakojuma kārbiņa. Nē! Laimīgums ir tieši tajā plašajā vērienā - ņemt visu no visa! :-)
Atceros pa dienu paspēju kaut kur pielīst pie tīkla un nejauši uzspiest uz kādas sašutušas meitenes raksta par to, kādus bērniem tagad vecāki liek vārdus - t.i - ārzemnieciskos no pirksta izzīstos brīnumus. Un es viņai caurmērā piekrītu, jo man tieši tikpat šķebina, kad izdzirdu kādu, kas savu bērnu sauc par Megiju, Keitiju vai taml. sunismu. Un še bija stingri minēts par vecāku intelekta līmeni, kas atspoguļojas tajā, ko viņi ieliek savam bērnam. Par to varbūt neizteikšos, bet minēšu vienu komentāru, par ko labi sasmējos. Komentāri jau vienmēr tur pārsvarā ķengājoši, jo latvieša cilvēks aizsegā to vien māk kā izlikt žulti. Bet šis bija piekrītošs komentārs, kas man traki patika - it sevišķi beigas:
"..Kas attiecas uz dundukiem, kuri dod bērniem vārdus etjēns, keita, u.c. latviešu mēlei un valodai smagi lokāmus burtu salikumus, viņi vienkārši ir sekli, truli un ietekmējami ļautiņi, bez saknēm un nākotnes, tāda parasta mīcāma masa (pat ne pelēka). Un 20.gs. 80.-90. gados nebija ne 10 JĀŅI, ne 5 Kristīnes un, ja arī bija 2 JĀŅI, tad tas nemaz nav slikti, jo tie, kam pietrūkst pašapziņas - tetovējas, dur sevī caurumus, dod bērniem vārdu - kruasāns ..."
Es biju gar zemi par to kruasānu..! :-D Un pat nebrīnītos, ja kāds slims letiņš, kurš traks uz kruasāniem, patiešām nosauktu savu bērnu tā, jo dažkārt tiešām šķiet, ka vecāki, dodami saviem bērniem debilus un nelatviskus vārdus, absolūti neiedomājas, ka bērnam ar tādu vārdu būs labi ilgi jāpadzīvo, līdz tiks pie attiecīgā vecuma, kad varēs to nomainīt..
21.4.10 23:17 - Will you take my challenge?
Es katru vakaru šitai aukstajā iestādījumā salstu nost pie visām miesām. Beidzot man sāka strādāt smadzenes. Paņēmu vušku /t.i. aitu/, atradu pakavsaktu /tiesa vidējo, jo lielā man apmetni saspraudusi un apmetnis kaut kur mājās savā nodabā dzīvo, un ar vidējo saspraust aitai priekškāju ar pakaļkāju bija izaicinājums/ un saspraudu kopā to padarīšanu. Tagad ir tik silti, ka jūs iedomāties nevarat cik! Siltākais kas var būt - nekādi drēbju kalni aitādu neatsver.
Ar to Norvēģiju mums pagaidām vienas klapatas. Visu laiku kaut kas gadās. Te mēs esam trīs ceturtā meklējumos, atrodam ceturto, pazūd transports. Meklējot transportu, pazūd ceturtais. Tad pazūd arī transports. Tad atrodas ceturtais - transporta joprojām nav. Atrodas transports. Viss ir pilnā sastāvā - te pazūd gan ceturtais, gan transports. Tagad ir tāds haoss, ka es pat vairs nespēju izsekot līdzi. Tad pa vidu visam mums zvana un piedāvā visādus pasākumus, bet tā kā mēs ar Mārtiņu esam 2/3 valdes un abi braucam prom, tad pasākumiem jāmeklē atbildīgie. Tad man vairs negribas braukt, jo pasākumi taču! Tad izbeidzas nauda, tad..
..katrā gadījumā šobrīd atvaļinājumi ir paņemti, nervi drusku samierināti, naudas rezerves aptuveni sakasītas, bet laikam atkal ceturtais ir uz jautājumu.. ja nu kāds grib mums no 5.maija līdz nezināmam maija vidum braukt līdzi uz Norvēģiju no fjordiem lēkt un aiz polārā loka lāčus bakstīt - dodu tādu iespēju pieteikties..