.::pāri kalniem un tālu projām::.

16.7.10 22:47 - Anti feelings

Es pārāk ļoti pārāk bieži strauji ļoti pārāk mainu savas domas. Par to man pļauka. Bet jebkurā gadījumā stulbi jau kārtējo reizi atraidīt vīrieti, kurš atzīstas mīlestībā. Bet es diemžēl nevaru sevi piespiest mīlēt kādu, kurš ir superlabs, bet TĀ neko pret viņu nejūtu. Pārrunājot šo ar ļaudīm - daži mani saprot, daži nē. Bet es esmu spītīga - ja nav tauriņu vēderā, tad nav. Kur tādus dumjus sapņotājus kā mani, kas gaida nezinkādu pasaules brīnumu, lai liek? Par to arī nākotnē man būs jāmaksā. Būšu veca meita ar nīgrumu un rūgtumu sirdī, kas pārskaitīs savus jaunības dienu pielūdzējus un gaudīsies, ka visus palaida pa pieskari. Pati vainīga.

• 2 iegremdējās
• sarunā ar mani

15.7.10 21:20 - Mazliet karstuma izraisītu negāciju

Cik procentuāli Latvijā ir sasodītu plikņu, kas brēc pēc karstas vasaras, lai varētu izlikt savas plaušas jūras malā izžūšanai un pēc tam skraidīt kā traki seski ar sakarsušām smadzenēm un izraisīt bīstamas situācijas kontaktējoties ar citiem pārkarsušiem tirliņiem? Es personīgi nekad neesmu par šādu laiku priecājusies - man liekas, ka Latvijas vasara ir ideāla tāda kāda tā parasti ir līdz jūlija sākumam - mainīgiem laika apstākļiem līdz 25 grādi karstākais. Tie kas tur cepinās uz pannas pie jūras ir vai nu pārgribējušies potenciālie ādas vēža slimnieki vai vienkārši saspiedušies nekas. Es zinu, ka man nokļūstot pie jūras pietiek ar ātru peldi un mežā iekšā, lai tik ātri neizžūtu, jo es vienkārši neesmu tendēta uz pašiznīcināšanos. Un man ir grūti saprast tos pašnāvniekus, kas tur guļ un patiesi pēc tam ar pārkarsušām smadzenēm staigā apkārt neapmierināti un īgni. Es patiesi daudz esmu dzirdējusi gaudas, ka Latvijā nav kārtīgas vasaras, bet vai tiešām jūs, kas gaudo, spējat šādā laikā normāli paelpot vai pastrādāt? Bet nu mazums, ja jau ir vājība uz svīšanu un citām no karstuma izrietošām sekām, tad var jau būt, ka es smagi pārspīlēju..

• sarunā ar mani

14.7.10 23:38 - The authentic way of life

Igauņu mežā izdzīvojos četras dienas. Un bija smagi par maz, jo mežs bija vienīgais patvērums no šī mežonīgi karstā laika. Mežs un ezers, kurā ūdens tik tīrs un atsvaidzinošs. Ap desmit reizēm dienā gājām peldēt. Pašos pirmsākumos ieturējam latviešu kautrīgumu un stīvējām visādas pelddrēbes, bet, redzot cik visi igauņi ir brīvi darbos un uzskatos, nevajadzēja ilgi tā slēpties. Kailās peldes jau sāka kļūt tik ierastas, ka pēcāk vairs laivas ar tīri smukiem vīrišķiem, kam regulāri patika braukāt mums garām, nemaz netraucēja - drīzāk uzjautrināja. Vissmieklīgāk bija, kad vienā tādā peldē pie mums atbrauca arī vikingu laiva, ko pagrūti vadīt un airēt, jo vajadzīgi vismaz četri airētāji. Bet viņi pacentās izmest lielu loku no ostas, lai piebrauktu mums klāt un pieklājīgi pajautātu vai nevajag aizvest :-D Un tad vēl vienā dienā mēs pa pliko pārpeldējam ezeru no salas. Gabals bija ļoti, ļoti liels un mūsu varonība tagad tautās zināma. Uz beigām jau gandrīz sprāgu nost, jo pa ceļam vēl uzbruka dunduri un ar tiem cīnoties daudz spēka pazaudēju. Bet kopumā tā bija viena īsta autentiska dzīvošana un tās bija smagi par maz. Nākamgad būs jāpacenšas padzīvot tur kādas trīs nedēļas. Goda vārds - paradīze zemes virsū. Nemaz nav jābrauc uz siltajām, eksotiskajām zemēm, jo tepat kaimiņos ir fantastiski labi.

Un beidzot Tomu pierunāju uz grebeni. Skandāli bija vājprātīgi pirms grebenes taisīšanas, bet kad bija gatava - visiem baigais prieks. Man vislielākais! Un izskatās tā grebene viņam super! :-)

• sarunā ar mani