.::pāri kalniem un tālu projām::.

9.7.10 00:04 - Hi, everyone.. I just wanted to say..

Jau rīt atgriežos igauņu zemē. Tikko Mārtiņam dzimšanas dienā uzcepu kūku. Paralēli saceru runu angļu valodā ar kādu parītvakar visticamāk būs jāuzrunā diezgan paliels ļaužu pulks, kas būs sasēdušies riņķī ap lielu ugunskuru un, malkojot alu no ragiem, izskatīsies gana svarīgi. Bišku kājas ļogās to iedomājoties, jo bīstos es jebkādas auditorijas, kaut tas būtu tikai mans suns. Labāk domāšu kā izdekorēt kūku, lai Mārtiņam rīt prieks. Tādu milzu greznu dāvanu, kā šie man sagādāja dzimšanas dienā, nav manos spēkos dabūt, tāpēc pieturos pie tradīcijām. Pagājušo gad viņš no manis arī saņēma kūku. Un galvenais, ka viņam garšo. Lai gan visiem manas kūkas garšo. Un man tiek prieks.

• sarunā ar mani

6.7.10 19:40 - ū-ū-ū

Es nebiju skatījusi līdz šim papildinformāciju, kas norādīta sadaļā userinfo vai taml., bet tieši tajā dienā pilnīgi neapzināti iegāju un uzspiedu. Un ko es tur ieraudzīju? Ka tieši tās dienas ieraksts ir maģisks. Vispār šis skaitlis mani pievelk. Laikam jau esmu stāstījusi kā šo maģisko ciparu man reiz Skyforger koncī garderobē iedeva, lol. Bet nule kā ar šo ierakstu jau esmu maģiskajam pa divi pārkāpusi. Vareni. Apsveicu pati sevi.

• sarunā ar mani

5.7.10 12:39 - Vienos svētkos, vienos priekos

Pēc galvu reibinošiem notikumiem es beidzot atkal esmu pamodusies un tagad nedēļa intensīva darba, lai atkal laistu uz Igauniju savā mīļākajā igauņu mežā padzīvot.

Ļoti, ļoti feini bija sagaidīt savu ceturtdaļgadsimtu pie īstas un dzīvas viduslaiku pils Kuressaarē, kad mani izucināja un sapuķoja līdz tādai pakāpei, ka es nespēju aptvert visu notiekošo. Un visā savā smalkajā senajā ģērbā ieiet nākamajā gadā ar līksmu dziedāšanu līdz rītam! Ak, kā mēs dziedājām - visus plašos folkloras krājumus, kādi vien nāca mūsu sakarsušajos prātos pretim, spērām uz āru un līksmība virmoja tā, ka neviens nevarēja saprast, kas tiem latviešiem iekodis! Pateicoties šīm mūsu krāšņajām dziesmām un lustīgajai dabai, es esmu miljonkārtīgi priecīga, ka esmu piedzimusi šajā Zemē. Joprojām man grūti nomierināties, jo visu laiku gribas dziedāt un dziedāt! Un čaļi mani tik sirsnīgi svieda gaisā - es lidoju, man priekšā ellīgi skaista pils, un spiedzu kā negudra pie katra metiena - tas bija kaut kas vienreizējs! Man sāk likties, ka ikkatra mana nākamā dzimšanas diena kļūst arvien nepārspējamāka par iepriekšējām, kaut visas līdz šim bijušas gana krāšņas un apburošas! Un vakarvakarā, kad mājās nokļuvu, ar savu debešķīgo ģimeni vēl smalki pasvinējām. Un ar mammu (kā smējāmies, ka mēs abas šajā dzimšanas procesā tomēr bijām visvairāk iesaistītās personas) vēl ar vīna glāzēm aizdevāmies uz jūru saulrietu skatīt un saulriets bija tik skaists, tik skaists!!! Nu, viens dulls un laimīgs skuķis es esmu! :-)))

Bet par senāku vēsturi vēl papriecājoties - Jāņos mums bija UHH-kāds ugunskurs! Tas bija kaut kas fantastisks! Stāstīt vēl būtu ko daudz un daudz, jo Jāņi arī bija viens grandiozs pasākums, bet tad man sametas drusku kauns, jo es nekad neatceros Jāņos apsveikt Jāņus vārda dienā! Nu, tas ir kā likums! Tie ir tādi svētki, kad tu vienkārši esi pārbāzts ar prieku un gatavojies dažādām aktivitātēm un visam kam citam, ka vienkārši neasociējas tie vēl plusā ar vārda svētkiem. Un es nokaunos un kārtējo reizi ļoti atvainojos, ka jau atkal neesmu sasveikusi Jāņus vārda dienā. Bet citādāk savos goda tērpos sagaidījām Saulīti un gājām gulēt uz cepļa, kur ikdienā saimnieki podus dedzina. Mums jau tā bija otrā Saulītes gaidīšana, jo Saulgriežus arī svinējām pilskalna galā ar dziesmām un dančiem. Un arī Jāņi neizpalika bez krāšņuma un lielas dziedāšanas.. Es konstatēju, ka šogad no tik daudz svinēšanām man ir veseli četri vaiņagi sapīti. Nu, labi - ceturto man sapina mani mīļie vakar uz tiem divdesmit pieciem, bet tas arī skaitās.. :-)

• sarunā ar mani