|
Oktobris 27., 2006
15:28 Laikam jau es varu tikai priecāties, ka man, atbrīvojoties no liekā svara pietiekamos apmēros, tomēr nav uzradusies vēlme nepārtraukti bāzt degunā citu varbūtējos liekos kilogramus un nemitīgi atkārtoties - fui, cik tu resna, re, kāda es tieviņa!
laikam jau tas sava veida kompensācijas mehānisms - par visiem tiem nepatīkamajiem brīžiem svara dēļ, kas visticamāk sagādāti pusaudžgados (jo pusaudži tak nežēlīgi). Nu jā - man pusaudžgados šajā ziņā problēmu nebija, tāpēc arī traumai nebija pamata rasties. ko lai saka - traumas jāārstē speciālistiem...
|
Comments:
Nu vainu tev ir paveicies, vai arī (kas nu drīzāk atbilst patiesībai) stulbumu izārstēt nevar. Pat ne lasot garkājtētiņu. :)
| From: | itta |
Date: | 27. Oktobris 2006 - 15:48 |
---|
| | | (Link) |
|
a vot to gan es neesmu lasījusi :) varbūt pie vainas tieši viņš?
Varbūt. Tādā gadījumā tā ir briesmīga grāmata. :)
nav jau runa tikai par to, ka kāds notievējis, ieguvis apaļākas miesas, utt. runa jau ir par to, kas kuram ir galviņā..
jā, tā bija spēcīga diskusija :) ar 'ej padirs aiz stūra' argumentiem :) |
|
|
Sviesta Ciba |