|
Oktobris 27., 2006
itta | 15:28 Laikam jau es varu tikai priecāties, ka man, atbrīvojoties no liekā svara pietiekamos apmēros, tomēr nav uzradusies vēlme nepārtraukti bāzt degunā citu varbūtējos liekos kilogramus un nemitīgi atkārtoties - fui, cik tu resna, re, kāda es tieviņa!
laikam jau tas sava veida kompensācijas mehānisms - par visiem tiem nepatīkamajiem brīžiem svara dēļ, kas visticamāk sagādāti pusaudžgados (jo pusaudži tak nežēlīgi). Nu jā - man pusaudžgados šajā ziņā problēmu nebija, tāpēc arī traumai nebija pamata rasties. ko lai saka - traumas jāārstē speciālistiem...
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |