|
|
Sunday, April 24th, 2011
| |
10:48 pm
|
|
| |
10:40 pm - 1. diena Jūrmalā
|
Vāveres ritenis šķiet beidzas. Vēl daži nepadarīti darbiņi. Jāpielīmē tapetes pie guļamistabas loga, jāiepērk lillā aizkari, jānokrāso plauktiņš koši sarkans un jāsazāģē galdiņš.
Kaķis tāds mīļumiņs palicis - visur man seko, lien azotē, zem segas utt.. pa ceļam mašīnā iemācījies murrāt un joprojām tā dara.
Jūrmalas misija ir iesākusies. Pirmā diena lieliska. Labs rūdījums esot vienatnē, kaut gan ir svētki citiem un citur.
Šodien brīnos, cik maz laika vajag un cik nedaudz, lai kādu pilnīgi aizmirstu. Tikai 5 gadi un Tev ir vienalga. Pilnīgi.
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| Monday, March 14th, 2011
| |
10:55 pm
|
|
Laimes formula ir vienkārša – būt šeit un tagad.Nerakņāties pagātnē un pārlieku neaizrauties ar nākotnes modelēšanu
|
|
(comment on this)
|
| |
10:53 pm
|
|
Es pa jokam tēloju beigas, lai Tu varētu būt mans sākums.
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, March 1st, 2011
| |
10:23 pm - Richard Berry (no Madaras drinku sērijas) tirgojas RIMI
|
Kā sapnis. Kā nereāls brīdis. Kā tēls, kā rēgs.
Bezgalīgs miers un pasaules mīlestība. Patriotisms un vienkārša latvieša būtība.
Apjukums, bauda, dzīvesprieks. Asaras, klusums un glāsti. Un salauzta sirds.
Esmu salietojusies antibiotikas un pieķēros pie fotgrāfijām.
|
|
(comment on this)
|
| |
9:30 am - Thumbs up kaķis
|
Šodien TVNETĀ izlasīju rakstu (arī filmu noskatījos) par to, kā kāds kaķis Amerikā māk parādīt žestu "super" ar īkšķi jeb Thumbs up!
Noķēru savu kaķi, izpētīju, ka viņam ir 6 pirksti uz katras ķepas, bet sapratu, ka īkšķis viņam tāds neadvancēts... Nu neko, pie manis pasaules slavenība-2 tomēr nedzīvo.
|
|
(comment on this)
|
| |
9:26 am - Uz dullo atvēru un kā naglai uz galvas!
|
Jūtas, ko cenšamies apspiest vai aizmirst, ir jo tuvāk sirdij, jo tālāk to cēlonis.
Svešumā visniecīgākās atmiņas par dzimto pusi mēs glabājam kā zeltu.
Tālu prom no mīļotā cilvēka mēs ik pretimnācējā saskatām viņa vaibstus.
|
|
(comment on this)
|
| Monday, February 14th, 2011
| |
11:47 pm - Par Valentīna dienu. Es esmu viss un nekas.
|
A: Es esmu viss un nekas.
B: Es arī gribu būt viss un nekas. Šobrīd gan jūtos mazāk kā viss, bet vairāk kā nekas.
Ir Valentīndiena, kuras vakaru biju nolēmusi veltīt sev un savām pārdomām sveču gaismā, pārlasot Koelju atziņu krājumu – tīri tematiski par mīlestību.
Pa dienu vienu reizi iedomājos par kaimiņu, kurš gan jau šodien uzradīsies. Tā vajadzētu būt pēc visām zīmēm. Īpaši pēc sestdienas vakara (piedodiet) debīlas sms: „Ko dari zvēruli? Aizbraucam paēst?”, kad piektdien skaidri un gaiši pateicu, ka braucu brīvdienās ārpus Rīgas uz divām dienām un sestdien manas mašīnas tiešām pagalmā nebija... Pirmo reizi esmu sastapusi puisi, kuru interesē „apsievošanās”, aizmirstot par visu to galveno – mīlestību. Es tiku nolikta skalās „derīga” un „atbilst parametriem”. Bet kā cilvēks pilnīgi neinteresēju. Man arvien sliktāk metas par šādām lietām domājot...
Šodien šis cilvēks neuzradās. Un par to esmu viņam pateicīga.
Tātad ir Valentīndiena, kuras vakaru biju nolēmusi veltīt sev.
Un tomēr vakars izvērtās savādāk nekā cerēts... (Bļin....)
Vispirms jau nespēju sevi iedvesmot uz neko saldu un pilnīgi nejutos kā Valentīna dienā. Kad pēkšņi manā telefonā ir sms ar tekstu – Gaidu Tevi garderobē. Mani pārņēma dusmas un bailes vienlaicīgi – lai tikai kāds neuzzina. Nogāju lejā un jā.... Nu nē!!!!! 5 milzīgas baltas rozes un viņš. Mans bijušais, par kuru pēdējās divas dienas un laikam pirmo reizi beidzot vairs nespēju domāt nekā savādāk kā par savu bērnu, kuru biju auklējusi gandrīz trīs gadus. Pirmo reizi es sevī jutu to, ko biju vēlējusies pēdējo gadu. Neko. Beidzot. Neko! :) :) :)
Manī nav nekādu skumju, nekādu asaru par to, ka šobrīd esmu viena. Esmu izvēlējusies tāda būt un tas mani pamazām dara laimīgu. Esmu iemācījusies to no sev vismīļākā un vienmēr būšu pateicīga par divām dienām, kurās viņš man to iemācīja - nošķirti no pasaules, divatā. Dienas, kuras tagad šķiet kā ilūzija, kā nereāla pagātne, kā kopēju asaru un nebeidzama maiguma pilns brīdis, no kuriem pāri palicis tik šalkojošs vējš, tumšie Jomas ielas nami, tukša balzāma glāzīte par vieglajām smiltīm Mārtiņam Freimanim, abpusējs akmens, kas ieskāvis abas sirdis šķiroties dēļ bailēm palikt kopā un sabojāt to, kas ir šobrīd, kā arī telefons, kurš šovakar ir gan izslēgts, gan ārpus uztveršanas zonas vienlaicīgi, ko zinu pat nemēģinot ne reizi piezvanīt. Mīlestība spēj mainīt cilvēku. Pateicoties tai, es sapratu, kas es esmu.
Mīlestība teica: „Es esmu viss un nekas. Es esmu kā vējš, kas spēj ieiet tikai pa atvērtiem logiem un durvīm."(Zahir)
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| Tuesday, November 23rd, 2010
| |
9:41 pm - Mīlu
|
|
| Monday, November 15th, 2010
| |
1:36 am - Roma un after-Roma
|
Esmu atpakaļ no Romas. Šīs dienas bija ļoti nogurdinošas, ja vēl es nebūtu paspējusi pirmajā dienā saaukstēties...
Kopumā ceļojums bija ideāls. Neatceros, kad pēdējo reizi kur tālāk devos ar draugiem. Tomēr staigājot pa pilsētu, reizēm vienalga nepameta sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Šeit mājās tā protams ir vēl stiprāka. Draudzenes māsa un brālis sagaidīja viņu lidostā. Tas tomēr ir tik jauki, kad Tevi kāds sagaida. Mani sagaidīja vienreiz. Pēc gadu ilgas prombūtnes. Mamma. Tagad neviens vairs negaida. Varbūt liekas muļķīgi, bet atbraucot mājās viss ir tumšs. Tukšs. Neviens negaida. Nezvana. Skumji.
Ja patinam bildi atpakaļ - tomēr labi ka tā. Labāk, lai nav neviena, nekā ir kāds, kurš nemaz pēc Tevis neilgojas. Trīs gadu laikā mani tā arī ne reizi nesagaidīja lidostā. Pat tad kad atgriezos ar temperatūru un lūdzu, lai atbrauc palīgā pēc koferiem - pat tad bija slinkums izvilkties no tusiņa ar draugiem....
Romas brīvdienās ap trijiem mani atkal pārsteidza sms. Kad viņam ir slikti, es nez kāpēc vēl joprojām viņam esmu. Aiz žēluma vai pieraduma.
Bija iespēja šoreiz mani sagaidīt lidostā. Nekā - atradās cita meitene, ar kuru labāk laiku pavadīt. Pārsteidzoši bet par šo faktu man ir vienalga. Tikai apnicis būt tādai muļķei. Apnicis būt par plecu.Vatikānā, kura domājams ir viena no svētākajām vietām pasaulē lūdzu, lai mūsu ceļi vairs nekad nekrustotos un man pietiktu spēka vairs viņam nebūt nekādi.
Šodien kārtīgi izgulējos, palasīju the Secret, apmeklēju jauku svētdienas koncertu. Palika labāk. :)
Vakarā nejauši atklāju, ka viens no maniem paziņām sācis blogu. Pirmais ieraksts - protams - par seksu.
Pirmais, kas man ienāca prātā, ka nu beidzot Latvijā būs Kerija Bredšova, tas nekas, ka vīrieša lomā.
Neliels extracts:
kad divi cilvēki satiekas un sāk draudzēties, protams, sākas arī seksa attiecības, kuras sākumā ir neveiklas un pavisam parastas, jo viens otru mēģina izprast, saprast, kas otram tīkams, kas nē, sākumā visbiežāk sekss ir misionāru pozā, jo džeks vai dāmīte neuzdrošinās ko pasākt, jo otrs cilvēks vēl nav izprasts un viņa vēlmes apzinātas!
nākamais posms jau ir drošāks un seksa dzīvē aizvien vairāk tiek eksperimentāts jo lēnēm vienveidīgā misionāru poza sāk apnikt, jo, pa lielm, mēs vienmēr tiecamies uz ko labāku un arī baudu virsotnes līdz galam ir vēl neapzinātas (lai arī kāds mēģinātu pateikt ko citu).
tālāk jau arī šie dažādie eksperimenti ir apnikuši un pāris sāk eksperimentēt līdz maksimumam, kas sāk robežoties ar ekstrēmismu, jo stāvot uz vietas principā ir solis atpakaļ un arī uz seksā ir tieši tas pats!! reizēm tiek meklēti citi partneri, tādā veidā rodas krāpšana, strīdi un visas pārējās piederošās lietas, tādā veidā gūstot jaunas emocijas. un protams sekss pēc kārtīga strīda, pēc apvainošanas un aizstāvēšanās ir labāks kā parastā ikvakaru “mežonīgā merkaķdeja”.
izmēģināts ir viss sākot ar misionāra pozu un beidzot ar krāpšanu, tad attiecīgi seko šķiršanās un katrs sāk dzīvot savu dzīvi. bet arī pēc šķiršanās seksa dzīve nu jau izjukušajam pārim vēl turpinās, jo viņi viens pie otra ir pārāk pieraduši, lai tā vienkārši to visu pārtrauktu, jo ar jauno partneri gribot negribot ir jāsāk no paša sākuma, ar misionāra pozu, ko vairums uzreiz to nevar pieņemt, tieši tapēc viens pie otra atgriežas atkal un atkal, lai arī visbiežāk tie ir tikai nakts sakari un nekas vairāk, jo viens otram jau līdz galam ir apnikuši..prosts bodyfuckings, kurš var vilkties ļoti ilgi, bet jebkurā gadījumā reiz tas beigsies!
Šis teksts mani tagad apdullinājis. Lielākā mērā visam piekrītu. Patiesība. Tikai vēl tagad nevaru atiet no tvītiem un aftertvītiem.
Romas sevis atrašanas miers atkal nedaudz zudis. Kāpēc lasot šādas lietas es mēģinu vilkt paralēles ar sevi pašu? Pats blogs gan mani neapdullināja tā kā bloga komentāri no cita drauga, kurš nupat man atzinies, ka pa vasaru tapis samaitāts.
Apnicis būt tādai muļķei. Viss ir atklāti redzams. Atklāti pateikts.
Atver acis un dumjajā sievietes prātiņā atceries - the Rule not the Exception.
Un viens no the Rule ir - pievilcības likums. Šobrīd man tas joprojām strādā. Bet ceru, ka tas novedīs tiešām pie tā, ko tik tiešām vēlos.
|
|
(comment on this)
|
| Sunday, October 24th, 2010
| |
11:54 pm - Seržs Geinsbūrs
|
Baltijas Pērle rit pilnā sparā. Beidzot arī mani tur ierāva. Diezgan negribīgi uz to gāju, bet lidoju atpakaļ spārnos! Biogrāfiska filma par mūziķi un mākslinieku Seržu Geinsbūru.
Ja neskaita to, ka es aizmirsu austiņas, lai dzirdētu tulkojumu, pati filma bija franču valodā un subtitri bija krieviski, ļoti laba filma par bohēmu, mīlestību, dzīves baudīšanu. Iespējams mans šī brīža emocionālais stāvoklis nebija šai filmai piemērots, bet tā es sevi rūdu. Tagad lai atgūtu nedaudz sava nupat rastā līdzsvara, lasīšu Ēd, lūdzies, mīli grāmatu.. pēc tam kā ierasts šķirstīšu fotogrāfijas ar draugiem, domājot cik gan ilgi vēl šie cilvēki manā dzīvē būs.
Brālīša Lācīša vārdi: Once You love someone, they stay in your heart forever.
|
|
(comment on this)
|
| |
3:34 pm - Par pievilcību
|
Nu jau labu laiciņu atpakaļ noskatījos filmu Ēd, lūdzies un mīli, bet joprojām šī viena frāze man skan prātā.
Tu vari mīlēt mani, skumt pēc manis. Atceries mani ar mīlestību un sirsnību un tad aizmirsti to.
Šonakt pēc beidzot aizvadīta ģenerālkoncerta izmēģinājuma koncerta kārtīgi izgulējos. Iepriekšēja naktī man sanāca ilga, bet patīkama parunāšanas par dzīvi, tuva cilvēka iepazīšana no citas puses un nedaudz arī atlūšana turpat.
Labi, tā gluži nebija atlūšana, tas kaut kā pārtapa mērķī saprast kā strādā Pievilcības likumi.
Ko mēs atrodam citos cilvēkos? Kāpēc ar dažiem mums ir labs kontakts, viņi mums ir mīļi, bet citi - pilnīgi vienaldzīgi.
Dēls saka - tas tāpēc, ka iepriekšējā dzīvē bijāt saistīti vai arī Jums ir no iepriekšējās dzīves nenokārtoti rēķini. Nesen sapnī redzēju, ka iepriekšējā dzīvē biju kāda drauga suns :D (Laikam pārāk daudz vīna iepriekšējā vakarā). Bet ko domāt cilvēkiem, kas netic reinkarnācijai?
Sestdienas rītā pēc pusstundas ilgas aizmiguša cilvēka vērošanas(un nemodināšanas laicīgi par ko es protams norāvos, saņemot nosodījumu, bet tas pofig), es tā arī nespēju saprast pievilcības likumus. Mēs apzināmies cilvēku plusus un mīnusus, bet vienalga pievelkamies. Pat apzinoties Tos Pašus Grābekļus, mēs vienalga pievelkamies. Daži cilvēki mūs sāpina, dažas rētas mūsos iekšā turpina sāpēt - bet joprojām - pievelkamies. Mēs ceļamies, dzīvojam un mēģinām izdzīvot savu dzīvi, tikai filozofējam par laimi, īsti laimīgi nekad nekļūstot. Radām savu pozitīvismu, maskas, kuras paslēpj patiesās sirds izjūtas. Un ar visām maskām - pievelkamies.
Šī pievilcība ir tā, kas mani atgriež līdzsvarā (nevajag nekādu Bali), kas mani iedvesmo un liek izjust īslaicīgus Laimes uzplaiksnījumus.
Gribētu pateikt paldies visiem, kuri man pievelkas un kuriem pievelkos es. Par to, ka mani iedvesmo, uzlabo omu, liek smaidīt un noticēt pasaules bezgalīgajam skaistumam. Mani droši vien gan nesaprastu.
Tāpēc es mīlu, skumstu. Atceros ar mīlestību un sirsnību un tad mēģinu par to nedomāt...
|
|
(comment on this)
|
| Saturday, September 18th, 2010
| |
12:50 pm - brokastis
|
Uz ko es virzos?
Dzīvojot kopā ar mammu mana dzīve ir savādāka kā citiem.
Brokastis ir liels retums kopš pamatskolas laikiem. Vakariņas netiek gatavotas, jo es maz ēdu, turklāt tik bieži neesmu mājās. Bet man pašai slinkums sev vienai gatavot..
Kad dzīvoju ar Raimi, bija prieks celties un gatavot tās pašas brokastis - vismaz diviem. Vakariņas visbiežāk man atnākot mājās jau bija pagatavotas, bet ja es gribēju ko gatavot - mani ātri izmeta no virtuves ar tekstiem - tu esi lēna vai tev nesanāk. Agri vai vēlu virtuvē vairs vispār neparādījos.
Izlasīju arī kādas citas meitenes blogu par dzīvošanu ar vīrieti (drīzāk gan puišeli)- atnākot mājās gribējās aizbēgt no cigarešu smakas, nekārtības un mūžīgās datora sīkšanas un datorspēļu skaņām, no EHR un nokačātajām filmām. Pilnīgi piekrītu par datora skaņām, filmām - sāk likties, ka atrašanās tādā vietā tevi padara par stulbu... Es vairs tā negribu justies.
Šorīt patīkama pārmaiņa. Secināju, ka varu vairs nevārīt ūdeni tējkannā savā guļamistabā uz grīdas, bet tējkannu aiznest atpakaļ uz virtuvi, jo remonts ir apstājies un droši vien tik ātri arī neturpināsies. Tātad - garšīga kafija un kas to būtu domājis - ceptas siermaizītes!! :)
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| |
12:44 pm - Vēlēšanas
|
Ar nepacietību gaidu gan beidzot beigsies vēlēšanas. Pirmkārt, jo man ir apnicis braucot caur pilsētu blenzt tikai uz zagļu purniem. Otrkārt, jo tā ir top tēma vairumā blogu/ draugu sarunās/ mēdijos un tviterī. Treškārt un vissāpīgāk - vēlēšanas man ir atņēmušas labu draugu - vismaz man tā agrāk šķita...
Šodien demonstratīvi nokasīju uzlīmi no savas mašīnas loga (3 kaķi skatījās). Man nav vajadzīgs pusatlupis papīra gabaliņš ar 2 lielāko zagļu partijas logo tikai aiz cieņas un atbalsta izrādīšanas cilvēkam, kurš pat vairs nav labs draugs bet kā izrādās kārtējais paziņa kuram ir pajāt.
|
|
(comment on this)
|
| Friday, September 3rd, 2010
| |
12:01 am - Napļivatj..
|
Apbrīnojami, cik liela ietekme uz mani ir Love Actually veidotāju nākamajai filmai "He's just NOT that into you".
Filma muļķīgi parāda, cik sievietes reizēm ir dumjas, dzenoties pakaļ tam, kurš nevēlas viņas bet tajā pašā laikā nesaprotot, kur slēpjas patiesā laime.
Tad nu uz mani atstāja iespaidu teksts:
"Jesli parenj tebja nezvonit, znachit emu napljivatj na tebja. Esli parenju napljivatj znachit jemu tochna napljivatj!!!"
Ir tikai likums - tā ir vienmēr. Izņēmumi nemēdz būt. Ja ir, tad tie ir ļoti ļoti reti. Un es neesmu izņēmums.
Nespēju aptvert - kā gan es 3 gadus varēju to nesaprast. Nesen nespēju beigt domāt - varbūt esmu izņēmums - pat tad, kad uzzināju, bet negribēju ticēt, ka ir napljivatj.
Un tāpat ir ne tikai ar puišiem un naplivatj. Tā ir arī ar jebkuru draugu/paziņu. Ja nezvana - značit - napļivatj.
Visas šīs pārdomas pēdējās 2 nedēļas manī ir veidojušas vienaldzību pret cilvēkiem man apkārt. Varbūt vainīgs strauji pienākušais aukstums un rudens. Varbūt man beidzot atkal ir sajūta, ka vislabāk man ir pašai ar sevi. Vienatnē. Arī šodien - satieku sen neredzētu - kādreiz mīļu cilvēku un man ir vienalga - kā satiekot svešinieku. Varbūt tā ir siena, pašaizsardzība, bet varbūt vienaldzība bet vēl varbūt - tāda pati zīme kā 6 gadus atpakaļ - laiks doties projām...
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| Tuesday, August 24th, 2010
| |
12:22 pm - :)
|
Yess yess yess!!! sodien tiksu valaa no matiem! Un ceturtdien jau kora nometne!! :) :) :) Tā gribas dziedāt. Domāju, ka būs varen labs pasāciens, jo ir pauzes un pazēs jau var visādus prikolus sastrādāt :)
Un man ir tik loti vienalga par lietām, kas iepriekš satrauca. Šī sajūta nepāriet! Lauki dara brīnumus!
OMM
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| Monday, August 23rd, 2010
| |
4:51 pm - pajāt :) :) :)
|
Kā es biju noilgojusies pēc šīs sajūtas, ka man ir dziļi vienalga. Es vairs neļaušu sevi apbižot visādiem kretīniem, egoistiem un tiem, kam ir vienalga par mani. Es esmu lieliska un man apkārt daudz muļķu!
Fantastika - šodien mani rauj viens uz vienu, otrs uz otru pusi. Bet man ir iekšēji pilnīgi vienalga. Pilnīgs whatever!
Šodien atpakaļ šefs no atvaļinājuma, plēšas ar brenda menedžeri par līguma nosacījumiem, kurus es panācu un manuprāt ārkārtīgi veiksmīgus!!! Man šķiet tas ir lielākais panākums, kuru esmu realizējusi! Bet neviens to nesaprot. Kamēr neredz peļņu makā, staigā kā cirvji. :@
Varēja nenākt atpakaļ no atvaļinājuma.. kāda jēga censties, ja beigās nemaz to izrādās nevajag. Neko nesaprot, tikai velk gumiju, kamēr vilciens jau aizbraucis. Tikai sabojā attiecības ar klientiem. Bez riska varam vispār biznesu nesākt!! Kāpēc es to saprotu, bet citiem ir pagrūti? Bet beigās - man ir pajāt!!! es esmu lieliska!
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, August 19th, 2010
| |
1:15 pm - Lauki, miers un vienatne - murgainās pārdomās
|
Šodien beidzot līst lietus un nav vairs tik karsti. Bet galva kā nestrādājas tā nestrādājas.
Vakar domāju aiziet laicīgi gulet, bet nekā - iepazinos ar Tviteri. Izrādās baigi interesantā lieta! :)
Rezultātā atkal neesmu īsti izgulējusies, noignorēju brālēnu, pārējie kā parasti noignorē mani bet vakar tas bija labi.
Rīt beidzot braukšu uz laukiem. Baudīt mieru, lasīt Forbes augusta numuru, Japāņu kultūras un ēdienu mantojuma grāmatiņu, jauno mārketinga grāmatu un īso politikas leksikonu, Paulu Koelju "Brida" un protams The secret.
Šodien gribas no visiem aizbēgt. Esmu starp diviem valgiem, kuri vai nu velk katrs uz savu pusi vienlaicīgi vai nevelk nemaz. Un kad nevelk tad stumj pretējā virzienā. Visgrūtāk laikam ir par to neizrunāt un aizmirst kā nekas nebūtu bijis. Un tā vienmēr. Jo man uz rokas ir rakstits "Forever". Vienam lietainā dienā azarts uz Katanas ieceļotājiem, otram uz Pokeru. Es arī varētu atkal nestrādāt un kapāt zolīti. Bet cik tā vēl - Mierā, vienatnē un spēlītē dzīvosi? Man jau apnika.
Nupat iešāvās kadrs no Love Actually - meitene bij atnākusi pie jaunā vīra drauga pēc kāzu video. Viņš mēgināja visādi atrunāties, bet video tomēr atradās un tajā bija filmēta tikai viņa. Tas izskaidroja puiša vēso attieksmi un nedraudzīgumu pret drauga jauno sievu. It's a self preservation thing, you see... Es darīšu tāpat. :)
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, August 17th, 2010
| |
6:31 pm - Bailes
|
Man apkārt ir cilvēki, kuriem ir dažādas bailes.
Bailes no zirnekļiem, bailes no lifta, bailes no augstuma ir tikai nieki vien, ja salīdzina ar lielākajām bailēm - pateikt patiesību, atklāties, uzdrošināties būt brīvam un savādākam, atzīties mīlestībā, riskēt. Tas atgādina par Tolteku mācības Mīlestības taku un Baiļu taku.
Vairums no cilvekiem ikdienā iet pa Baiļu taku un nesasniedz neko no tā, ko vēlās. Bet arī turpināt ceļu pa Mīlestības taku visiem ir bail. Apburtais loks no kura arī es ceru izrauties...
Bet ir bail.
|
|
(comment on this)
|
| Monday, August 16th, 2010
| |
11:23 am - Stronger every minute
|
No matter where I am
Im always thinking of you
It may be hard but I need you to understand
That I dont often say what I feel
But now this is straight from my heart
My love grows stronger every minute
And it wont ever die
I want you to stay with me
Not just this day
But for all my life
Ės vēlos, lai esi ar mani ne tikai šodien, bet visu manu dzīvi...
|
|
(comment on this)
|
|
|
|
|