| |
[Feb. 12th, 2016|01:46 pm] |
| [ | mjūzik |
| | Ali Rıza & Hüseyin Albayrak | ] |
viens no mūsu(?!) egoisma indikatoriem ir nespēja aptvert citu vajadzības. mums šķiet, ka citiem ir kučma brīva laika un nav nekādas pārākās vajadzības pēc naudas. nu labi - kādus 5 eiro varbūt arī viņiem vajag, bet ne vairāk, vairāk ir tikai iedomas un iegribas. mums pašiem gan ir skaudra vajadzība pēc naudas un laika, ieročiem un munīcijas. |
|
|
| |
[Feb. 5th, 2016|10:06 am] |
tā cilvēku sajūta, ka viņi ir īpaši. to ārēji nekas nenodod. pēc sejas mierīga viduvējība, neko īpašu nav paveikuši.
taisni vai jādomā, ka aiz tā egocentra kā simttonnu vāka kāds noslēpums ir apslēpts, ahūns potenciāls, spārnu pāris. jo aiz kam cita būtu vajadzīga tāda krupja pakakles misijas apziņa.
jāpapeld pa straumi ar laiviņām kājās un jāpadomā - ko dievs gribējis, iedēstot mūsos to milzu egocentru.
hakslijs esot teicis, ka dzīves jēga ir pārvarēt nevarību, kuru izraisa egoisms. |
|
|