palasīju dainu skapī tautasdziesmas ar atslēgas vārdu 'dvēselīte'

šī ar savu apņēmīgi bezbailīgo noskaņu man ļoti patīk:

Es bij' dzelza cilveciņš,
Man tèrauda dvēselite,
Es iztriekšu velna māti
Pa mazàm durtiņàm.


no šīs varētu izsecināt, ka dvēsele nav tikai cilvēkiem:

Ko, bitite, tu dziedaji,
Tev bij maza dvēselite,
Lai dzied meža dunduritis,
Tam balstiņis tālu skan.

interesanti vēl šķita meitu lūgumi mātēm, lai neliek precēties ar noteiktu profesiju pārstāvjiem un viņu dvēselītēm - zvejnieku (jo noslīks), kalēju (jo skarbs), skroderi (jo nabags) zaldātu (jo kritīs karā) un vecpuisi - tur īsti nesapratu, bet laikam tāpēc, ka izvirtis