mans tēvs ir veternārārsts un es bērnībā bieži braukāju viņam līdzi uz izsaukumiem. tamdēļ zinu kā fermā izskatās. esmu redzējis kā cūkas sajūt kautuves tuvošanos, izdzird un saož nāves smaku.
bet jautājums tev - vai tu gribētu, lai tavi bērni aizdomājas un uzzina kā top suņu barība?

bet par cilvēkiem - manuprāt var teikt, ka katra kaķa saimniece ienes pasaulē nevajadzīgas ciešanas un sāpes. tas nav forši - būt laimīgam uz citu nelaimes rēķina. varbūt tiešām tādiem monstriem te nav jādzīvo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kas par patosu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lai nu kā būtu - bet vai tu saviem bērniem esi pastāstījusi kā rodas suņu barība?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, viņas ir redzējušas cūkas bēres un vienalga havā gaļu uz urrā. Viņām ir iemācīts lauku cinisms (laikam nebūs pareizi teikts) vai praktisms? Viņu baba vienmēr skandēja, ka tikai tamdēļ cūciņa tika audzēta. Un viņas to ir pieņēmušas.

Tas nav tā ka tikai balts un melns. Es saprotu, ko Tu saki, bet aplis ir daudz plašāks. Arī cūkas tur savam priekam - šašlikam vai suņu barībai, kāda starpība?
Laime diezgan bieži ir būvēta uz kāda nelaimes.
Varbūt tas, ka suns vai kaķis ir izvilcis kādu no depresijas, ir paglābis kādu māti no bērna zaudēšanas.

Cilvēks ir egoistisks lops un reti ko dara aiz altruisma, vairāk tomēr sava prieka pēc.
Vai tad to neskandē visi visapkārt - esi laimīgs, dzīvo šodienai! Obladi-oblada.

Aij, nevermind, es neesmu cilvēks, ar kuru runāt par dzīves jēgu.

(Reply to this) (Parent)