|
[Jan. 12th, 2018|06:54 am] |
domāju par to kā gaist tuvības izjūta. jaunībā tā bija vairāk izteikta, vismaz bija gaidas un cerības par tuvības iespējamību. varbūt tas ir tamdēļ, ka zūd abpusēja interese, samazinās fluīdu un šķidrumu apmaiņa, ilgstošu komunikāciju traucē žopings un neveselīgs darbs. + stress no daudz priekšmetiem, iedomām un notikumiem, kas kā ņudzošas lego pasaulītes ir izkārtojušās gaisā ap tevi.
tu staigā pa piepūšamiem matračiem, pīksti un pumpē. basās kājas arvien biežāk satausta zemi. nevar zināt, kas labāk - aukstā un cietā zeme, vai ļenganie matrači un nogurušās potītes. |
|
|