8/19/13 11:05 amVai pastāv dzīve pēc atvaļinājuma? |
8/19/13 11:05 amVai pastāv dzīve pēc atvaļinājuma? |
8/16/13 09:07 pmUztaisīju ēst, izdzēru brīzeri, atlicis izmazgāt un izgludināt lupatas nākamajai nedēļai. Rīt no rīta braucu uz lietaviņu, omei 80 gadu jubileja, par ko man prieks un nelaime reizē, jo šobrīd man vajadzēja būt pie vakariņu galda mērenā vīna pālī korporatīvajā dzertiņā otrā lv galā kopā ar dārgajiem kolēģiem no visiem pribaltjikas birojiem. Man šo divu nedēļu laikā kinda sācis viņu pietrūkt. |
8/15/13 08:01 amŠis so far ir bijis jauks atvaļinājums. Nekas īpašs, bet jauki. Tagad jānolauž vēl viens skolas/darba gads un jābrauc pēc otras izglītības. Vot tā. |
8/1/13 11:34 amŠonakt sapnī nopirku biļeti uz ASV un nokavēju ļoteni. Šausmīgs sapnis, biļete ļoti daudz maksāja. |
7/30/13 10:11 pmPēdējās dienas ir tik nemierīgas, ārprāts. Sākot ar darba situāciju, beidzot ar pāris lecīgiem kretīniem, kas, ja pārāk daudz kasīsies, noraus kriminālatbildību par nepatiesas liecības sniegšanu.Un tad vēl lauku omītes mājā vakarnakt ielidojis lodveida zibens. Visu nakti bijis negaiss, viņa neesot gulējusi. Viņai kā lauku cilvēkam no vietas, kur pagājušā gadsimta 30.-40.-ajos gados zibens novedēji acimredzot nebija pārāk populāri, no negaisa ļoti lielas bailes. Atstāstot bērnības atmiņas, vienmēr piemin savu nelaiķa vecmāmiņu (manu vecvecvecmāmiņu), pie kuras uzauga un kura, uznākot negaisam, vienmēr salikusi somā visus dokumentus, pilnībā apģērbusies un nometusies ceļos, lai skaitītu lūgšanas, to pašu liekot darīt arī manai omītei, kas tolaik bija maza meitene. Vakar vienos naktī no skaitītāja izlidojusi sarkana, ellīgi sīcoša bumba, apgaismodama visu virtuvi un pamatīgi pārbiedēdama omīti. Paldies Dievam, pēc dažus mirkļus ilgušas sīkšanas gaisā tā iespruka atpakaļ skaitītājā tā arī neuzsprāgusi. Omīte vienā naktskreklā izskrējusi ārā un basām kājām divas stundas stāvējusi lietū, baidīdamās pakustēties. Noskatījusies pa virtuves logu, ka nekas vairs nespīd, un drebēdama gājusi iekšā. Rokas tā trīcējušas, ka neesot varējusi nevienam piezvanīt. 20.augustā būs 80 gadu jubileja. Vāja sirds. Trīs meitas, no kurām katra piedāvā paņemt pie sevis, tomēr viņa atsakās. Divas piedāvā izmitināt pie sevis, trešā - mana mamma - piedāvā nopirkt vienastabas dzīvoklīti mums kaimiņos, sola, ka ieskries katru dienu, bet nē, kas tev, spītējas kā traka, nekur nebraukšot, viņai turpat esot labi, - ja mēs gribot, varam taču no Rīgas uz Lietuvu katru nedēļas nogali izbraukāt. Un tas nekas, ka tas nozīmē vismaz 30 latus benzīnam un ka mēs visi strādājam kā zirgi, un brīvdienas visbiežāk pavadām, guļot uz dīvāna un bezspēcīgi rijot pārslas no pakas, lai kaut nedaudz atietu no stresa un pārpūles. Lodveida zibens vēl ir lodveida zibens, bet tas, kādos apstākļos viņa tur dzīvo .. un nekas! Labāk ziemas laika dirst āra tualetē, kas atrodas 30m attālumā no mājas, 4 reizes dienā kurināt krāsni un sūdzēties par to, ka blakus nav neviena, kas aiziet uz veikalu pēc maizītes, kā pieņemt līdzcilvēku rūpes un palīdzību. Labāk nomirt lepnai! Labāk izlikties par upuri! |
7/30/13 12:04 pmSo wake me up when it's all overWhen I'm wiser and I'm older All this time I was finding myself And I didn't know I was lost
|
7/29/13 09:05 pmNe diena, bet ellīte. |
7/25/13 03:03 pmVakar uztaisīju asins analīzi D vitamīnam. Norma ir 30-100 ng/ml. Zem 30 ir nepietiekams. Zem 10 - deficīts. Man ir 20,09. Tieši starp deficītu un minimumu. Nekad nebūtu domājusi, ka man varētu pietrūkt saules. Man ir labs ģimenes ārsts - atnācu ar savām sūdzībām un uzreiz nosūtīja čekot D vitamīnu. Iešu uz solāriju pēc uv stariem. |
7/24/13 11:54 pmNuakdievs. Mana dzīve šobrīd vienkārši nesanāk, sākot ar nesekmēm darbā un apjausmām, cik savulaik aplamas izvēles esmu izdarījusi, beidzot ar to, ka man nav kleitas parītdienas kāzām. Gribu labi, lai viss ir. |
7/21/13 12:39 amSince es pati esmu sev cietoksnis, kurā patverties, esmu sākusi turēt lietas sevī. Slikti - tā es sevi varu priekšlaikus nobeigt. |
7/15/13 09:10 pmŠodien tik dikti zūdījos par savu lielo apetīti, ka, pavei, taisot salātu mērci, aizdomājos, iemērcu pirkstu ābolu etiķī un sirsnīgi apsūkāju. Rīkle jēla, apetītes vairs nav. Likteņa pirksts, es teiktu. |
7/13/13 10:06 pmNu tā. Diploms par apmācību pabeigšanu kabatā, ieskats aizokeāna praksē iegūts, balle biedrības namā pārdzīvota, līdz kārtējai darba nedēļai palikusi viena brīvdiena, un es pat nezinu, ko lai ar to vienu dienu iesāk. Fuu, vajadzētu atvaļinājumu. |
6/27/13 07:14 pmNuakdievs, man besī pieļaut muļķīgas kļūdas! Kāpēc es neesmu viens no tiem cilvēkiem, kuriem precizitāte neprasa piepūli, no tiem, kuri jau piedzima precīzi? Šodien pakāsu 100 latus vienkārši tāpēc, ka sajaucu eksāmena laiku un atnācu uz sešiem, ne četriem. Nuakdievs, kur rodas tādas staigājošas dabas kļūdas kā es? Nuakdievs, nuakvecums, dod taču man vienreiz saprātu, dod! |
6/26/13 10:29 pmRīt laižu pie ķirurga. Ģimenes ārsts šausmās, kad uzzināja, ka nezinu, kas man iekoda, un tomēr vēl neesmu bijusi pie ārsta. Koduma vieta sulo. No lapsenēm/bitēm tā nav bijis nekad dzīvē, un dzeļ man viņas katru vasaru.In other news, man vairāk par visu šajā dzīvē nepieciešama nauda. Tieši tagad un tūlīt. Mēneša beigas, a bet man neparedzēti tēriņi trīs ciparu apmērā. Atkal jātaisa aizņēmumi. Jūlijs paies bez izklaidēm, nekāds Positivus, un tāpat arī augusts un septembris, jo oktobrī jāmaksā par skolu un kaut kad jāaizbrauc arī atvaļinājumā. Brīdī, kad jāsāk maksāt par visu pašai, ir grūtāk kā agrāk. Bet nekas, nekas, ja vecvecmāmiņa otro pasaules karu pārdzīvoja, gan jau arī es bez positivusa un vēl visādiem sūdiem kātus neatstiepšu. Vienīgi gribas tik daudz, tik daudz .. izbaudīt, izdarīt. |
6/26/13 12:33 pmJāņos iekoda kaut kāds indes kukainis, bitīte vai lapsenīte, es pat nezinu. Sākās alerģija - karsts, uzpampis, sarkans, niezošs aptuveni 20 cm liels pleķis un 37 grādu temperatūra. Noriju pāris tavegīlus, koduma vieta it kā izskatās labāk, tomēr vajā šausmīgas zāļu blakusparādības - jūtos kā dārzenis, nepārtraukti nāk miegs un šaaausmīgs nogurums. Pietiek uz sekundi aizvērt acis, un sāk rādīties sapņi.Vakar pusdienās aizgāju uz mašīnu paņemt maku, un tur arī paliku - vnk atlūzu uz 40 minūtēm! Stāvvietā!!! No rīta savukārt uz pāris sekundēm atlūzu pie sarkanā, nemaz nerunājot par tādu koncentrēšanās spēju zudumu kā aizmiršana ieslēgt pagrieziena rādītājus u.c.. Šonakt nogulēju 12h, kas normālos apstākļos nozīmē perfektu stāvokli, taču, kas tev deva, miegu ciet tieši tāpat kā vakar. Šovakar vairs zāles nedzeršu. |
6/24/13 11:48 pmPapardes šogad ziedēja sevišķi labi. |
6/19/13 10:17 pmLai cik loti es nearditos noguruma pilnas dienas, kad neiet ta, ka cerets, katra diena ir ko verta, jo ved mani tuvak sapnim. Es zinu, kpc es daru to, ko es daru, un ta ir tada varena sajuta. |
6/17/13 09:58 pmĻoti patīk šovs "Saimnieks meklē sievu". Sēžu, ēdu lasīti, vecmāmiņas ceptos putukrējuma groziņus un hihinu, skatoties uz gotiņām un viņu neprecētajiem saimniekiem. Saimniece Magone Burka, kas meklē vīru un piedalījās arī pagājušajā sezonā, ir bomba. |
6/17/13 04:57 pmAstroloģei bija taisnība - esmu femme fatale defaultā. Ja kāds krīt, tad pamatīgi un piecelties nespēj ilgi. |
6/9/13 12:27 pmPagājušajā nedēļas nogalē pa ceļam uz Zvejniekciemu nācās piestāt Tallinas šosejas malā, jo no Igaunijas puses šurp brauca kolonna ar igauņu bruņumašīnām. Velti atstāstīt, cik skaļi spiedzu, - militārā stratēģija, ieroči, mehāniskie transportlīdzekļi, brutāls spēks ir manu sajūsmas objektu lokā. Beigusi spiegt, atcerējos, ka jānobildē kāda no mašīnām, lai parādītu bildes draugiem. Domāts - darīts!Vakar vakarā, nedēļu pēc mana piedzīvojuma ar bruņumašīnām, sēžam visas tādas skaistas, sapucētas pie ziediem nokrauta galda, ēdam glīti noformētas lietas, dzeram krāsainus kokteiļus un priecīgi čalojam. Netālu apsēžas puisis militārā uniformā, ēd vakariņas, un pēc laiciņa viesmīle mums negaidīti atnes jaunā militārista komplimentu - pudeli vīna. Labu manieru vārdā uzaicinām puisi piesēst, uzsākam sarunu, nonākam līdz tam, ka viņš ir igaunis, kurš piedalās militārajās mācībās Ādažu poligonā, par kurām pēdējās dienās raksta visi mediji. Sarunai ritot, sāku iztaujāt viņu par bruņumašīnām un pieminu faktu, ka pirms nedēļas redzēju veselu kolonnu braucam pa Tallinas šoseju. Viņš sasmejas un saka: "Yes .. WE came!" Runājam par bruņumašīnu modeļiem, es atceros, ka man taču telefonā ir pirms nedēļas bildētie foto uz Tallinas šosejas! Rādu šim bildi, un šis sāk smieties - esmu nejauši nofotografējusi viņa bruņumašīnu! Es šokā .. Kāda vispār ir iespējamība, ka no 50-60 mašīnu kolonnas esmu nobildējusi tieši viņa bruņumašīnu un pēc nedēļas random veidā mēs izvēlamies vienu un to pašu vakariņu vietu, un viņš pasūta vīnu tieši galdiņam, pie kura sēžu es? Ja viņš nemeloja par to, ka tas ir viņa superkārs, kas nobildēts manā telefonā, tad - KĀ tas ir iespējams? Šāda notikuma iespējamība bija viena no simts miljardiem! Kaut kāds brīnums, nu! Tā notiek tikai filmās! Kosmoss! |
6/6/13 08:37 pmAiziet paciņa cigarešu dienā. Tā nav bijis nekad. Baisi par sevi, jāmet nost. |
6/3/13 10:25 pmJa es būtu ēdiens, es noteikti būtu spināts, avokado vai brokolis. Nu, bet, ja deserts, tad sulīga kūka. |