6/2/13 01:49 pmIn general esmu ļoti iemīlējusies jk, un ne ar vienu citu kopā es nejūtos tik laimīga. Vakar bija skaista diena, un tāda būtu bijusi arī šodiena, ja man nevajadzētu mācīties. |
6/2/13 01:49 pmIn general esmu ļoti iemīlējusies jk, un ne ar vienu citu kopā es nejūtos tik laimīga. Vakar bija skaista diena, un tāda būtu bijusi arī šodiena, ja man nevajadzētu mācīties. |
5/31/13 06:46 amVakarnakt mājās atkal biju pusvienos. Я что - лошадь??? |
5/29/13 12:44 amOk, birojs no 08.00 līdz 23.00 koncentrēšanās spējām dara savu - mājupceļā, griežot no kalpaka uz valdemāra, aizmaucu pie sarkanās (tadas stabilas sarkanās, kas degusi jau kādu brīdi, nevis pie oranžās) gaismas taisni, lai arī atļauts bija tikai kreisais papildsekcijā. Tāpēc, ka neskatījos un aizdomājos par nomas līguma apstrīdēšanas pamatu.Lai vai kā, tā vieta kā tāda man vnm besījusi - mūždien škrobos, ka, no kalpaka uz krišjāni pa labi griežot, pirms gājēju pārejas neapstāties var tikai pirmās divas mašīnas, jo pārējās tik ātri nevar izbraukt 90 grādu lenki pec nupat uzsaktas brauksanas. Sanāk pusstundu dirnēt pie sarkanās gaismas pirms pagriešanās un pēc tam vēl stāvēt, gaidīt, kad beigs degt sarkanais, kas ieviests gājēju dēļ. Stulbs tuvu stavosu luksoforu darbibas algoritms,, es teiksu. |
5/27/13 08:15 pmEs neatceros, kāda ir sajūta, kad visi darbi ir izdarīti un nekas nedeg, nevelkas kā smags enkurs nopakaļ, nenostrādina sirdsapziņu un neliek justies slikti. Ja man ir iespēja kaut ko vēlēties, tad es vēlos laikā pabeigt visus šobrīd aktuālos darbus tā, lai nav jāsaskaras ar negatīvajām konsekvencēm, kas izriet no termiņu kavējumiem. |
5/25/13 08:57 pmAi, es nemaz nesākšu sūdzēties .. Ik pa brīdim pieļauju domu aizbēgt uz vietu, kur mani neviens nepazīst, strādāt par pārdevēju vai ko tml., skatīties meksikāņu seriālus, audzēt pačku un ļaut vārdiem "cīņa par labāku dzīvi" izplēnēt tālās, neko nenozīmējošās atmiņās. Jēziņ, kaut nu viss beigtos labi. |
5/20/13 10:15 pmTik šausmīgi karsti! VISU LAIKU! Esmu cukuriņš un kūstu no sevis ārā litriem ūdens. In other news, agrāko 3-4 cigarešu dienā vietā esmu sākusi smēķēt pa paciņai pusotrā dienā, kas galīgi nav lāgā. Biežāk jāsaka "nē" mūždien pīpēt gribošajiem kolēģiem un jāpāriet uz parastām cigaretēm. KENT click nejūt, roka pati stiepjas pīpēt vienu pēc otras. Vai arī varbūt jāatmet vispār - kam man palielināt riskus un krāsot zobus?Triecu Red Bull, sirsniņa sitas, bet neko, nav citas izejas, jāuzraksta pētījums fakin pierādīšanas problēmās pirmstiesas kriminālprocesā, lai tur vai deg, jo rīt jāķeras klāt maģistram un kursa darbam. |
5/19/13 07:57 pmJāuztaisa ēst un jāķeras pie centieniem izglābt savu izglītību - pudele Red Bull ir nopirkta. Rīt būs smaga diena. |
5/19/13 07:51 pmNu, tad tā. Maratonu nolauzām. Nākamreiz jāņem 10 kilīši, grūstīšanās un pūlis bija nedaudz garām + sakarsušā asfalta dēļ būtu bijis tikai labi, ja būtu bijis vairāk ūdens punktu. Karstums bija nežēlīgs, par ko man nedaudz škrobe, jo daudz labāks rezultāts būtu bijis vēsākos laikapstākļos. Visā visumā man patika! Vienai noteikti nebūtu lustes grūstīties pūlī, bet kopā ar kolēģiem, īpaši ar tādiem, kas skubina, bija vareni! :) |
5/19/13 09:10 amMan pēdējā laikā ir tik nopietnas problēmas ar atmiņu, ka šorīt, konstatējot, ka kāds manu spinātu paku ielicis saldētavā, sāku šaubīties, vai tā patiešām neesmu bijusi es, lai arī nevaru iedomāties nevienu pašu iemeslu, kas mani pamudinātu uz savu brokastu sabojāšanu. Bet par to atmiņu tā nopietni - es lēnām pārvēršos par zelta zivtiņu. |
5/18/13 08:34 pmViena no lielākajām baudām dzīvē ir ātruma pārsniegšana uz pielijušas vasaras šosejas, fonā skanot meinstrīmai popmūzikai. Tas ir viens no tiem brīžiem, kad pasaule šķiet guļam pie kājām. |
5/18/13 08:18 pmForša, taču nogurdinoša diena - komunikeišens, komunikeišens, komunikeišens. Ja vakar nebūtu konstatējusi, ka šorti, kas pagājušajā vasarā bija par lielu, šovasar der, labprāt aizietu uz veikalu pēc litra saldējuma, lai noslēgtu šo vakaru ar referāta finalizēšanu un slāpju veldzēšanu. Jāiekāpj dušā un jāizdomā stratēģija, kā visveiksmīgāk atklāt zemeņu sezonu, t.i., kā atrast "logu", lai aizbrauktu līdz C-tirgum.Kaut ātrāk beigtos semestris, pat ja tas nozīmē, ka atvaļinājuma Grieķijā man nebūs, jo visi līdzekļi būs jāiegrūž kredītpunktos; ātrāk par brīdi, kad neko vairs nevarēs mainīt, sirdsapziņa mierā neliks. Gribu sēdēt smiltiņās ar jk un suni, un dzert aukstu alu, un ēst salātus ar spinātiem un garnelēm, un nedzirdēt pašpārmetumu pilno balstiņu, kas nonstopā džinkst ausīs. |
5/17/13 11:25 pmŠī nedēļas nogale ir tik aizsista, ka man nāk vēmiens jau tagad, - rīt no rīta mītings ar kolēģi, pēc tam bibliotēka, tad īsa tikšanās ar draudzeni, mājas, svētdien savukārt maratons, maratona āfterpārtijs, tam visam pa vidu kkas jādara ar skolu, un tad jau arī atkal klāt būs piecas dienas telpās. Tā tā dzīve paiet, zinies. Kā es to visu?Šodien savācu komandas numurus, aizsūtīju šoferi pēc krekliem, noorganizēju fotografēšanos, saskaņoju visu ar PR speciālistu + izdarīju kaudzi tiešo darba pienākumu. Kreklus uztaisīja smukus, vienīgi žēl, ka nav dri-fit, - būsim nosvīduši kā cūkas, +30 grādos nesoties pāri Vanšu tiltam, bet neko darīt, sporta krekli bija beigušies, un meklēt citu uzņēmumu vairs nebija laika. Šobrīd guļu gultā un domāju, kā aizvilkt pakaļu uz vannasistabu izmazgāt pāris blūzes (kāpēc, nu kāpēc es atkal sapirku kaudzi lupatu, kas jāmazgā ar rokām?) un ko ar sevi izdarīt, lai neatslēgtos pirmajās desmit minūtēs, rakstot skolas darbus, kurus šonakt paredzēts rakstīt. |
5/16/13 12:21 amĻoti patīk koleģiālas attiecības kā savstarpējo attiecību koncepts - biedriskums un komunikācija par lietu, kas visus vienlīdz lielā mērā aizrauj, bez morāla pienākuma izjust empātiju un interesi par otra personiskajiem pārdzīvojumiem ārpus biroja sienām. |
5/14/13 09:01 pmAtlidoju mājās, pa ceļam iebraucu veikalā, sapirku visādas garšīgas ēdamlietas (lasīt: spinātus un avokado), uztaisīju ēst, un, pavei, jau deviņi. Nebūtu atcerējusies, ka bagāžniekā darba laptops un dokumentu kaudze, būtu aizgājusi gulēt kā maziņais. Ļoti vajadzīga dieviņu, gariņu palīdzība, lai nodzīvotu līdz jūlija sākumam. Nezinu, varbūt jāsāk dzert kafija, varbūt vienkārši jāatmet šim tam ar roku. |
5/14/13 08:56 pmLai gan tam nav principiālas nozīmes, ļoti patīk fiziski spēcīgi cilvēki. |
5/14/13 10:12 amStāvvietā uzziedējusi ieva. |
5/13/13 10:15 pmļoti pavilkos uz šo |
5/13/13 07:53 pmKo dara bēdīgas meitenes, lai sajustos labāk? Tieši tā! Dodas lingerie shoppingā! Kartē palicis viens lats un četrdesmit santīmi, man ir telefona rēķina pārtēriņš četrdesmit latu apmērā, toties man ir pilns maisiņš vešiņu! Lai dzīvo praktiskā domāšana! |
5/13/13 05:09 pmTāda sajūta, ka attapšos kā brīva, neprecēta darbaholiķe, kas strādā pa 12h dienā un brīvdienas pavada tēta garāžā, pulējot vecus krēslus. Esmu ļoti nogurusi no divām diametrāli pretējām lietām, kas paradoksālā kārtā iet roku rokā, - nebeidzama komunikācija, draudzēšanās, šarmēšana un visaptveroša vientulība. Nolaižas rokas, goda vārds, un apriebies varēt, apriebies vārds 'vajag', apriebies. |
5/13/13 11:36 amSēžu rindā pie LORa. Mazgājot matus, tik neveiksmīgi pielēju ausi ar ūdeni, ka ne tikai neko nedzirdu, kas vēl būtu ok, bet arī galva auss daļā sprāgst pušu no sāpēm. Likumsakarīgi, jo ir lietas, kuras es tiešām negribu dzirdēt, bet nu TĀ, ka auss no sāpēm tūlīt nokritīs, nekad nav bijis, kaut kāds ārprāts, nu! |
5/12/13 11:35 pmTētis atvedis solīto krēslu no Lietuvas. Putējis omas bēniņos vismaz pēdējos 20 gadus, kārtējā ģimenes relikvija, vārdu sakot - kāpēc un no kurienes tur uzradies, neviens nezina. Nesanāca laika kārtīgi apskatīt, taču likās, ka knapi turas kopā, sēdēt virsū būtu bīstami, nemaz nerunājot par faktu, ka būs daudz ķēpīgas slīpēšanas, jo detaļas pašauras. Visādi citādi šķiet, ka būs tīrā bauda ņemties, nu, vienīgi inženiertehniskais risinājums jāizdomā, lai izjauktās detaļas stabili turētos kopā. Jau zinu, kā jāizskatās rezultātam, cerams, ka būs atrodams tāds sēdekļa audums, kādu gribu. |
5/12/13 10:56 pmBiju skriet. Novilku trīnīti. Teorētiski varēju skriet tālāk, bet ap trīnīti šobrīd ir kritiskais punkts, kad vai nu padoties, vai nu aizmocīt līdz piecītim, sešiniekam. Apstāties ļoti palīdzēja ausīs skanošais Lana del Rey albums, kas laikam tomēr nav uz panākumiem motivējošākā mūzika. Vārdu sakot, atkal esmu knapa iesācēja līmenī. Riebjas, ka, kaut ko darot, nevar atsākt no punkta, kur viss pusratā pamests, un katrreiz jāsāk no sākuma.Pēc nedēļas maratons. Es ne uz ko nepretendēju, taču to nabaga piečuku bez aizdusas tā kā vajadzētu izspiest. Atsākot skriet pēc pāris mēnešu nekā nedarīšanas, piecītis bez pārcilvēcīgas piepūles parasti aiziet kādā trešajā, ceturtajā reizē, bet tas ir zālē, kur viss ir vienmērīgs, gluds un iepriekš izrēķināts, par āru es neesmu droša, jo man ārā pēc definīcijas īsti nepatīk skriet. Nu, manīs. Vismaz jaunās āra botas ir ļoti labas - skrēju kā mājas čībās, nesalīdzināmi patīkamāk kā zāles apavos. Rīt jāskrien atkal. |