Seši dalās ar divi un trīs. Piecpadsmit dalās ar trīs un pieci. Bet Pēteris no Pušmucovas algas dienā dalās ar šņabi un bezfiltra cigaretēm.

Man tomēr baigi patīk, ja ieeju pie frizieres un viņa jau ieraugot saka "tev kā parasti?" un tad es saku "nu davai vēl izskatīsim opcijas, bet sānus nesam nost pa tīro" un viņa saka "kā vienmēr ar žileti" un es tik māju ar galvu (starp citu pro ieteikums nekad nemāt ar galvu, kad viņa ar darās ar žileti). Jebkurā gadījumā man tagad mega hipsterfrizūra un tikko es minūti skaloju galvu, bet neesmu pārliecināts vai dabūju no matiem ārā to biezai mašīneļļai līdzīgo smāķi, kuru man tur ieklāja biezā slānī, lai tik kaut kādā galā ar manu mr. Harald Burkovsky matu tipu. Un rītdien man pašam būs jātiek galā.

Rīgas satiskme ir viens liels bubulis. Jā, tas skaidrs visiem, kuriem gadījies dzirdēt par sabtransa cenām. Un tad nu sākas visas iespējamās varonīgās protesta formas - vieni brauc par zaķi, citi šauj pa RS autobusiem ar pneimatiskajām šautenēm, citi ierosina sava mūža varonīgāko cīņas veidu pret saskaņas sistēmu - pēc brauciena atdod etalonu kādam no tiem, kas kāpj iekšā. Ak mans dievs!!!!! Domes kungi jau no bailēm slāna biksēs.

Nu bet jums nešķiet, ka protestēt vajadzētu ne tik ļoti pret rīgas satiksmi, bet konkrēti pret tiem cilvēkiem, kuri visu līdz esošajai situācijai ir nolaiduši un turpina to darīt? Vērsis, ja kas, jums arī skaidros, ka tā sarkanā lupata ir visu nelaimju cēlonis nevis matadors, kas rausta to lupatu.

Latvijas sabiedrībai vispār ir tas vērša sindroms - redzam iestādi, bet neredzam atbildīgās personas. Ne velti vienmēr visā tiek vainota kaut kāda mistiska valsts. Kas vainīgs, ka ieka netīrīta? Valsts! Kas vainīgs, ka pabeidzu deviņas klases, tad sāku dzert un vispār man nav villas jūras krastā? Protams, ka valsts.

Tad nu lūk, jāiet piketēt nevis pie domes vai saeimas, bet pie mūsu varoņu villām, lai saprot, ka domes kungu "saimnieciskā" darbība personīgi ietekmē mūs un mēs tikpat personīgi ejam prasīt atbildību no domes kungiem. Tas ir tieši tik vienkārši. Un nav jēgas dauzīt saeimai logus un apšaudīt autobusus, jo šīs darbības maina tikai pāris cipariņus ekseļos un grāmatvedības sistēmās un neko vairāk.

Ja kaimiņš kaut ko ir nodarījis, tad jāiet skaidroties ar kaimiņu nevis jāizbradā puķes pilsētas centrālajā laukumā.

Iztēlojieties tipiskas trenažieru zāles dušas. Visi tur tādi mužiki beržas ar drāšu švammēm, smilšpapīru un bruģakmeņiem, jo tā droši vien īstiem muskuļu kalniem pienākas. Un tad tam visam metāla, akmens un muskuļu baram pa vidu parādos es ar džonsons beibī šampūnu.

Pirms pāris gadiem man to kaut kas sareklamēja, ka esot baigi ok. Pamēģināju, tobrīd arī likās ok un savulaik sapirkos kādas trīs pudeles. Tad nāca lielā atklāsme, ka nemaz tik labs tas tomēr nav, bet jau nopirktos kaut kā vajadzēja izlietot, tad nu lūk rezultāts.

Un ja nu runājam par atlētiku, mani ļoti iefascinē, ka vīriešu ģērbtuvēs apbrīnojami regulāri apgrozās apkopēja. Hei, es arī tur pēc dušas pliks apgrozos un droši vien nav forši uzgrozīties viens otram virsū (līdz šim nav sanācis, bet neizslēgsim šādu situāciju).

No sākuma Girgensons saka: "Ja es Zvaigžņu spēlē būtu vārtsargs, tad priecīgs nebūtu"

Un tad viņš kā jau ALL STAR starta sastāva dalībnieks (liels jums vietējie aborigēni par to paldies) to apliecina ar darbiem: "Zvaigžņu spēlē rezultativitātes rekords, Girgensons punktus negūst"

Es, godīgi sakot, viņa vietā šobrīd priecīgs nebūtu.

Bomzisms augstākajā nekaunības pakāpē. Eju ārā no tā paša barona centra, garām pa durvīm iet bomzīgs garš čalis un saka "Iedod 50 centus". Es jau tā esmu pret aktīvo ubagošanu, bet nu šitas jau bija maksimāli nepieklājīgi. Pirmo reizi mūžā kādu ubagotāju (šajā gadījumā drīzāk izspiedēju) nepieklājīgi pasūtīju divas mājas tālāk.

Stāvu rindā pie rimčika kases, nevienam neko sliktu nedaru un neplānoju darīt. Pēkšņi ausī ieķērc - "kungs, vai varat, lūdzu, mani palaist priekšā?". Pati uzruna "kungs" jau neko labu neliecināja, par labu arī nenāca tas, ka balss bija tik skaļa, ka pusveikals dzirdēja, ka es redz esot kaut kāds kungs. Kā vēlāk noskaidrojās (un to uzzināja arī tas pats nelaimīgais pusveikals), kundzei gados bija jānopērk kafija un vai es - kungs - nevarot viņu palaist pirms manis, jo viņai ļoti ļoti jāsteidzoties vai kaut kā tā. Un kas pats trakākais, katra vārda galā tika lietota uzruna "kungs" (gluži kā rajona leksikā "bļe"), kas lika man justies pavisam neveikli. Iepriekš nervozi paglūnējis, kas darās man aiz muguras un pārliecinājies, ka tur nav neviena, kas potenciāli varētu manu laipnību atdarīt ar sadošanu pa purnu, laipni atbildēju, ka var ielīst man priekšā. Bet vai tu re, ar to vien taisnošanās un kungošanās nebeidzās un tas džiberdžabers izvērtās par kādas pusminūtes "kungošanās" ārprātu. Promejot šī vēl nobļāvās "redzat, jaunieši, jūs mani nepalaidāt, bet šeit palaida", kas nekādā veidā neuzlaboja situāciju, jo nu biju kļūvis ne tikai par savas, bet arī blakus rindas ienaidnieku.

Īsumā - veikalā pie kases tiku pamatīgi izkungots.

Skatos liverpūli pret čelsiju un vienbrīd sāku nesaprast kā ar šādu spēli liverpūle ir tur kur viņa ir (lai kur tas arī būtu) premjerlīgas tabelē (vienbrīd pat sāka palikt žēl). Tad izdomāju, ka ja jau paši sit pa vārtu stabiem, virsū vārtsargiem un no 6 metriem pa baložiem, tad ko gan var vēlēties? Ko gan var vēlēties? Un laukumā arī uzlaiduši kaut kādu viltus balotelli, kurš pie tam vēl spēlē aizsardzībā nevis uzbrukumā.

Citās svarīgās ziņās, servaks šodien sataisīja mašīnais priekšējo piepīpētāju, varēšu atkal normāli telefonu lādēt.

Es redz neesot izrādījis pietiekoši lielu entuziasmu par jaunumiem.

Aizmirsu pastāstīt par manu šīsnedēļas izdevušos profesionāli-praktisko joku:
1) aizgāju pie nenoslēgtā kolēģa datora, kamēr saimnieks pats bija kaut kur izgājis;
2) atvērtajā firefox logā adreses laukā ierakstīju lemonparty.org un atstāju adreses lauku aktivizētu;
3) kad kolēģis ieradās, naivā balstiņā paprasīju "klau, a tev enter taustiņš strādā?" Pārējo viņš izdarīja pats.