Stāsts par divām grāmatām.

Pirmā ir John Connolly "The Wolf In Winter". Šī grāmata audiogrāmatas formātā padarīja manu pārvietošanos mikriņā par saviem 200% patīkamāku (īpaši gribētu uzteikt ierunātāju). Lielisks, izklaidējošs mistikas detektīviņš/trillerītis. Un zin, kas ir pats labākais? Man nevienā brīdī nebija garlaicīgi. Nekāda lieka džiberdžabera, un mani ir ļoti viegli nogarlaikot, ļoti viegli, tiklīdz sākas džiberdžabers par neko, es lieku grāmatu malā, jo neesmu gatavs tērēt laiku lasot apcerējumus par dzīves jēgu vai to kā autors/personāžs kādā konkrētā brīdī jutās. Vērtējums - "Jau esmu noskatījis iekšķīgai patērēšanai bez sāls un uzdzeramā pārējās šīs sērijas grāmatas"

Un šobrīd mēs nonākam pie otrās grāmatas. J. Liepnieks, N. Sakss "Nāve tās nav beigas". Internetā visi kliedza un vaidēja, ka esot kaut kāds supergabals. Ehhh... pa lielam es savā prātā esmu uzmodelējis gramatas rakstīšanas scenāriju.
1) Liepnieks un Sakss uzraksta normālu stāstu uz 50 lappusēm;
2) Aiznes pie izdevēja;
3) Izdevējs saka - viss ļoti skaisti, bet neviens nepirks to burtnīcas izmēra grāmateli, pierakstiet klāt vēl savas 350 lappuses;
4) Tiek uzceptas vēl 350 lappuses ar kaut kādu džiberdžaberu (uz Liepnieks vēl izmanto iespēju, lai izteiktu savas mieles par Jaunalksni un Maizīti).
Uz doto brīdi esmu ticis pāri 2/3 no grāmatas, jau kādu mēnesi esmu nolicis to malā un nejūtu vēlmi tērēt laiku, lai lasītu līdz beigām. Bet, ja autori būtu to visu saspieduši līdz kādām 150 lpp, tad droši vien teiktu, ka ir normāli. Vērtējums - "Sēdies! 3! Jūsu liekvārdība mani garlaiko!"