Dārgā žurnāla "SĪRUPS" redakcija,
Šeit raksta jūsu pastāvīgais lasītājs. Man ir viena problēma.
Agrāk bija tāda flash spēlīte - "
pareizi izvēlies pisuāru", kur ķipa ir čupiņa ar pisuāriem, daži no tiem ir aizņemti un tev ir jāizvēlas stratēģiski pareizākais. Es, vienu otram blakus novietotus, pisuārus vispār uzskatu par sātana izgudrojumu, bet tas jau ir cits stāsts. Pie lietas. Esmu ievērojis, ka cilvēki sabtransā spēlē "pareizi izvēlies sēdvietu" spēli, kurā galvenais nosacījums ir tāds, ka man blakus nedrīkst sesties līdz brīdim, kad nav palikusi cita izvēle. Nu bet nopietni. No sākuma nepievērsu uzmanību, bet tagad tas jau ir palicis pārāk uzkrītoši. Piemēram, viņdien sēdēju vilcienā, man pretī esošajā solā un man blakus visas vietas brīvas, paralēlajā rindā trīs vietas aizņemtas, vienā no kurām sēž čalis, kurš grauž tos pašus nelaimīgos snikerus. Iekāpj grūtniece, stāv, skatās uz mani, var redzēt baigi procesē savas iespējas, skatās uz blakus solu un snikeriem, tad atkal uz mani, beigās apsēžas pie snikera. Un kā man tagad justies?
Vot tagad es tā domāju, kur ir mana lielā problēma? Vismaz man pašam līdz šim ir licies, ka nesmirdu pēc čurām. Esmu normāli ģērbies. Nedzeru lēto alu no skārdenes vai divlitrenes. Nelamājos un negraužu sēmenes. Neuzbāžos ar sarunām par horoskopiem un gaļas cenām centrāltirgu. Neizskatos pēc pirāta, politiķa vai bomža. Nespēlēju balalaiku. Nepārdodu kabatas lukturīšus, saldējumu un baterijas. Nelasu žurnālus "Ko ārtsti mums nestāsta" un "Žirafe" (vismaz ne vienlaicīgi). Man nav suņa. Neskaitu lūgšanas un nemetu krustus. Neēdu belašu. Vēl kaut kas?
Un uztrauc mani tas tādēļ, ka man nepatīk, ka tieku uztverts kaut kā acīmredzami citādāk nekā citi (ieskaitot snikervaidzi), bet neredzu šādai rīcībai acīmredzamu iemeslu. Un man patīk zināt iemeslus!