Nu tad laikam iet uz beigām tās manas jau ilgāk par gadu sabijušās attiecības. Kādēļ? Es esmu vientuļais vilks un mūžam tāds arī palikšu. Protams, vaina ir arī otrā cilvēkā, bet iesākumā parunāsim par mani.
Iespējams, ka citiem tā ir augstākā laimes pakāpe - dalīties it visā ar savu mīļoto, bet man tā nav. Vienīgais, kas manā istabā un manā dzīvē ir tikai un vienīgi mans, ir manas puķes. Par tām gan es vēl varu rūpēties viens pats. Lai gan palodze, kur tās atrodas, vairs jau nav mana, bet mūsu. Tāpat ir ar ģitāru, kuru viņa nereti pamanās apgāzt, izraisot manī dusmu izvirdumu, tāpat ir ar datoru, kuram viņa pamanās nomainīt darbgalda bildi, kaut arī esmu aizliedzis to darīt. Nav vairs nevienas vietiņas, kura būtu tikai un vienīgi mana. Es tā vairs nevaru, man vairs nav savas pasaulītes. Es sen vairs neesmu tas, kas biju. Tagad es esmu vairs tikai zombijs.
Es gribu dzīvot, kā agrāk. Es gribu būt tas nosvērtais cilvēks, kas biju.
Esmu secinājis, ka es vnk neesmu radīts dzīvei ar kādu kopā. Iespējams es palikšu viens pats ilgi jo ilgi, bet tas mani nemaz neapbēdina. Šī gada laikā iegūtā pieredze lika daudz ko saprast. Un to es paturēšu prātā uz visiem laikiem.
Es laikam esmu tāds, neriktīgs. Vai arī mana mīlestība ir tāda. Bet es to cilvēku mīlu un zinu, kaman ļoti sāpēs sirds bez viņa, bet no otras puses jau esmu iegrimis sapņos par to, cik lieliska dzīve man būs, kad viņas man blakus nebūs. Un šobrīd es patiešām gaidu to mirkli.
Atceries aiziepriekšējo ierakstu manā dienasgrāmatā? Tas viss atkristu, ja es būtu viens.
Es tev pastāstīšu, kādu nākotni es gribētu sev uz tuvākajiem 5 gadiem. Tev tikai jāapsola, ka nesmiesies. (Es jau esmu tā dzīvojis kādu pusgadu un man sasodīti iepatikās, tādēļ es zinu, ka tas ir tas, ko man vajag)
Ideālajai nākotnei man vajag šādus komponentus:
Daudz brīvā laika,
vienatni, maz cilvēku man apkārt,
dabu,
brīvību,
reizēm darbu.
Un ir vairāki veidi, kā to apvienot. 1)Es varētu kā pirms diviem gadiem dzīvot laukos pie vecvecākiem un palīdzēt viņiem. Viņiem palīdzīgu roku vajag, bet viņi nevar atļauties nevienu algot. Tad nu es tur dzīvotu un savu dzīvošanu un ēdienu atstrādātu. (tās būtu mazāk par pusslodzi mēnesī) Tur ir visi komponenti
2)Vai arī es varētu dz\ivot pie viena drauga, kuram būvējas liela māja un tur darba netrūkst. Es jau tagad reizēm mēdzu tur uz nedēļu aizbraukt peļņā, tur pat arī dzīvoju. Tur vienīgais man būtu mazāk brīvā laika, bet vairāk naudas.
Izklausās pēc slima suņa murgiem? Šodien nav iespējams klejot pa pasauli un ceļā dzīvot uz haļavu, es izvēlos apmesties vienā vietā un dzīvot tā. Es taču nevienam uz kakla nedzīvotu, sevi atpelnītu. Un man būtu tā dzīve, par kuru sapņoju.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |