11.3.09 01:14 - !Man garšo mīlēt.________________________________________ |
Let's find some beautiful place to get lost.
Far.
7.3.09 19:07 - Tālu prom ved Tevi laiks.Kāpēc mēs aizvien vēl gaidām un ceram satikt, tos kurus reiz pazaudējām? |
7.3.09 19:01 - * * *Atslēgas no sētas durvīmun atslābinošu sajūtu : Lai Tev manis vienmēr ir par maz. |
4.3.09 17:09 - ?Ja nu šī vieta, kur dzīvojam ir kādas citas planētas elle?? |
3.3.09 21:46 - !Mīlēt kādu nenozīmē dzīvot viņa dzīvi. |
18.2.09 01:38 - * * *Gribi, lai rāmi uzlieku?- Sajūtas kā ar izpletni lecot. Bez izpletņa ! - Laime ielikta vieninieka kamerā. Krāsas nejautā, Daltoniķi. |
18.2.09 00:57 - Neredzamās domas.Jau lūpas uz zemā starta, lai uzdotu jautājumu un tad pieceltos.Iet. Jā. Saskaitāmi soļi. Un pateikt kaut ko gaišu. Šonakt derēs arī viens volts... Ārā jau mēness sardzē stāv. ________________________________________ Diskvalifikācija no tiesneša puses. |
16.2.09 00:25 - !Iekārtot savu personisko vidi un vājprāta pārņemtajai pasaulei parādīt nepieklājīgu žestu! |
15.2.09 23:25 - * * *Sakod zobus līdz sāpēm.Drīz jau ziedēs zilās sniegpulkstenītes,drīz. Drīz pavasaris. Cīņa caur ziemu ne tikai viņām. |
13.2.09 23:05 - Pa to ceļu uz Laukezeru.Nevar pazaudēt to,ko nemaz neesi ieguvis.Lai lielais termoss ar kakao tiek pataupīts citam ceļam uz mājām. Pa to ceļu, pa kuru reiz sapnī turēji mani aiz rokas - trausli koki, spēcīgi ziedi, siena ķīpas un sajūtas - tik elekrtizētas,ka bail pat izteikt, lai nepazūd un garša - oranžo apelsīnu sula uz pirkstiem un lūpu kaktos un smarža - miegainas miesas rudzu laukā. ...SKRIET pa to ceļu.Puķainajai kleitai plīvojot, basajām kājām pret oļiem un matiem, brīvi skrienot līdzi... Kaut tas ceļš mūžīgs būtu... Lai vārdus kliedzot, atbalss nezūd - Es mīlu Tevi tik stipri cik dinozauri pa šo ceļu sapņos tāpāt kā mēs skrien! skrien..SSkrien..skrrien..skriiien... |
13.2.09 22:49 - * * *Domīga.Ar skumjām acīm bieži vien, Pārāk salda? Bet kādās mērvienībās, attālumos tad to mēra? Katram sava daba, kuru pat aiz simts ādām nenoslēpt. Uz manējās uzspiests zīmogs - Mīļa. Jau tā pasaulē vienaldzīgi kurlmēmo pietiek, vēsuma, skarbuma... - Es. Neesmu tāda, nevis būt tāda nemāku! |
12.2.09 02:12 - Gaidu.No attāluma var pavasari just.Gaisā. Cilvēku sejas gan vēl ziemas režīmā. Arvien vairāk sāk gribēties soļus atdot vecpilsētas bruģim, domas rakstīt ar citu krāsu, acis nenovērst, apskaut ar skatienu. Ziepjuburbuļizili. Saulekarameļumērcē. Nepieklājīgiskaļismaidi. Jūrasgaiss. - Murrr... |
6.2.09 00:31 - Kardiogramma.Pārāk ass tas ritms iekš krūtīm.Sit. Ne pukst. Nē,tas nav satraukums, Tās nav arī bailes Un pat ne skrējiens. Es nespēju, Negribu... Just to visu tā - Uzspiesti, sakāpināti. Nevajag arī Mieru uz paplātes pienestu. Vienkārši klusākos toņos, ne tik zemā basā, trīskāršā frekvencē. |
5.2.09 00:05 - Kaķēni ezerā.Nav vairs izmisumam jāliek rokaMutei priekšā – Lai nekliedz! -Vieglāk! Es vairs negribu ņemt Tavas sāpes Un likt sava loga rūtīs. Duets ir nodziedājis, Tagad Tavs solo izgājiens... |
5.2.09 00:01 - Dziesma.Atslābini savus saspringtos muskuļusUn bezkaunīgi svēti tvirto augumu... -Manī ir mūzika, melodija, vārdi. Tu esi komponists un visi instrumenti ir pieejami. Nekā lieka, Pilnīgs čilauts. Ieklausies, sajūti... -Vari ienākt manī. Klauvēt nevajag. Es esmu atvērta... |
4.2.09 03:06 - Savādi.Nāc man līdzUn saki-panāc tuvāk... Sāls un Pipari Gaišākajā stundā. Bet smaidu paturēt nedrīkst, Ir tikai savvaļas domas,balta atbalss un pagalma durvis. Tas esi Tu? -Muļķīgas domas. Laiks iet prom. Nosnausties uz īsu brīdi. Debesis ir beigušās mežonīgā skaistumā. Ārā ir auksts. Jau paliek vēls. Zem vēja ir vakardienas šodiena. Nogurums noguris. Pirms miljoniem sapņu Ir par daudz Nekā. Pastkartes, Mākslīgi pieskārieni, Un vieglākā ceļa nav. Vasara iesaldēta. Lielos sapņos. -Šūpuļdziesma aizlauztā balsī, nosalušā rītā. Nāc man līdzi... |
4.2.09 01:25 - Pārkāp sev.Apstākļi līdz riebumam pazīstami.Un ir pusdivi naktī. -Katrs savā gultā, Tik domas laikam aiz vienām ēnām paslēptas... Nāksi pastaigāties, Baltais Cukurmīli? Tagad? Bet ir taču nakts.. Un?Kad pēdējo reiz darīji ko bez apdoma? Neatceros. Nu ejam,izliksimies,ka esam kaķi klaiņojoši. Labi.Pa jumta kori tad. Kaķi tač vienmēr uz kājām krīt. |
4.2.09 01:05 - ģimenes bilde.Vai tad Tu nezināji,ka Tev ir tēta acis?!-Tavs tētis bija alkoholiķis. Nevajag doties aklās pastaigās. Necenties meklēt sevi saulrietos vai citās blēņās... Vecie ceļi ir ierakstīti Tavos soļos,jau tad kad pirmoreiz kājās cēlies. Caurs miegs, neaizsniedzami sapņi - Tas viss Tavās zilajās acīs. Problēma staigājoša. |
31.1.09 02:54 - Es Tevi arī.Un tas notika,Tu atnāci. Nepiezvanījis,nebrīdinājis. Es stāvēju kaila savā istabā. Atvēri durvis. Gurdiem soļiem pienāci klāt. Steidzīgi apģērbi mani ar savām plaukstām. Uztraucies un noguris, No sevis paša radītajiem, neredzamajiem tīkliem, Kuros par visām varēm turēji sevi, baidījies būt citādāks. Es brīnos kā noņēmi masku, Kuru tik rūpīgi izgatavoto,valkāji.Vienmēr. Un tas notika, Vārdu pastaiga pār Tavām lūpām uz manām ausīm. - Tu dari man to,ko pavasaris dara ar ķiršu kokiem. Es nezinu,nezinu,nezinu kā,kad un no kurienes,bet... Es Tevi...Nu jā...Un varbūt pat ļoti. |
31.1.09 00:23 - Laika Limits.Un kur nokļūtu Tu,ja paliktu tikai 15 minūtes sapņiem? Es?! - Uz ParīziLondonuStokholmu neskrietu. Mājās. Siltumā,kur dzirdu caur minci kā pati murrāju. |
Powered by Sviesta Ciba