30.1.09 21:17Es.Tu. Bijām. Tu baudīji tikai pieskārienus, Viss cits jau sen piederēja citam. Jo. Pat tajos, Mazliet itkā kautrīgajos brīžos, Kuros es izlikos,ka viss ir labi - Tu nepazini mani. Skropstas ar trīsām aizvēru. Acis novērsu. Tu nespēji tā pa īstam Sagaršot manas sajūtas. Man likās,ka es brīžiem varēju ļaut Ziemai paņemt sevi - Nosalt, Bet Tu pat nesaprati,ka man nav ērti. - Netaisni.Bet tik sasodīti patiesi. Un nav vairs jēgas noliekt galvu. |
Let's find some beautiful place to get lost.
Far.
30.1.09 02:37 - In[ g ]somnia.Mazā bultiņa uz diviem,Lielā uz sešiem. Ir naktī pustrīs, Vai nu jau no rīta. Ar Miegu neesmu iepazīstināta. Logs ir vaļā. Janvāra beigu gaiss bez sasveicināšanās ienāk iekšā. Kājas basas. Naktskrekla lencīte aizmigusi uz pleca. Es sēžu uz gandrīz vai baltas palodzes. Var dzirdēt vilcienu no otra krasta. Arī mašīnists neguļ. Pirksti caur matiem. Un žāvas. Esmu izslāpusi pēc miega. Bet blakus tik vien kā tējas krūze.Puspilna. Mākslīgi radīts miers. Nakts zīmogs. Smarža ir bezsmaržas. Bet ziema sitās nāsīs. Plecus noglāsta vēsums. Acis sagurušas. -Atliek vien iedomāties,ka man ir diena 24 stundas diennaktī. Vēlējums : Ar pūkainu spilvenu. -Nevietā. |
29.1.09 23:17 - Draugs.Melanholisks Porcelāns.Tā ir Viņa. Meitene. Sieviete. Redz aiz robežām, ar zilām cerībām acīs. Sirdī iekalta vasara. Neatklāta šūpuļdziesma. Ķiršu ziedu smarža.Vilinoša. Jūra.Debesis. Horizonts vertikāls. Sapņi kā pūķi debesīs. Ar savu trauslumu stipra. Melanholisks Porcelāns. No Citurienes atvests. Te tādu nav. |
29.1.09 02:20Es atgriezīšos,Un varbūt pat palikšu. Pārsitīšu pieri ar nogurušu sauli. Mūs noliks blakām. Pamodināt miegainās skumjas. Un viņi mūs neatradīs. Aizplūstam. Runājot,acīs neskatās. Skraida. ___________________________________ Es aizeju tur,kur pavasaris. Nevarēju viņu sagaidīt. Es palikšu. Tur. Jo mīlu.Bet skaļi pateikt nevaru. |
28.1.09 23:22 - Savādāk kā pieradusi.laiks rauj uz pusēmkatra diena ir kliedziens un tikai pateicoties zvanam ausīs izplūst mirklis un ja viss ir labi tu izdzirdēsi savus smieklus tikmēr laiks smejas atmetis galvu atpakaļ un jau kaut kas nav tā kā vajag viens vaids rada vienu asaru bet dažreiz un vienmēr nekas nenotiek ir tikai klusums klusums..csss..klusu..klusu..css..klusum es dzirdu viņa lūpu čukstus smalko smaržu aromātu es dzirdu viņa krekla burzienus es dzirdu soļus kad viņš guļ es dzirdu to, ko viņs sapņo es pat dzirdu kā viņs paceļ skropstas un ja pēkšņi naktī viņš raudās es saskaitīšu cik asaru spilvenā viņš slēpj no manis bet tagad viņa nav viņš ir kaut kur aizgājis un nekas nenotiek klusums...css...klusu..klusu...css..klus vientulība biedē un ņem mani gūstā es dzirdu kā asins asins vados skrien un sirds sitās galvā ar milzīgu sāpju āmuru un saēd acis ar ārā nākošo sāli es skaitu sekundes es skaitu stundas un gaidu to,kuram ir jāatnes klusums viņš atnāk ar maisu kurā slēpjas ziema ūdens,karote un klusums klusums...css...klusu..klusu...css..klus (maiga sievietes balss dzied) es nedzirdu to ko gribu bet dzirdu to,ko pienākas laiks mans tikai ar vaidiem lejas un ar katru stundu šie vaidi paliek klusāki dažreiz gadās,ka es tos nedzirdu vispār es nedzirdu soļus kaut kā baisa blakus drīz es satikšu viņu un beigsies laiks un reizē ar viņu tukšums un paliks tikai viens klusums klusums...css...klusu..klusu...css..klus |
28.1.09 12:36 - * * *Iet pāri visiem tiltiem.Burvība vilina. Iet pāri,lai ejot un nonākot galā,izliktos pats sev,ka esi mainījies,aizgājis no sliktā pats sevī. Un Tev blakus ir kāds,kuram Tu mēģini nebaidīties un pamazām novilkt tās drēbju kārtas aiz kurām Tu slēp ne vien ķermeni,bet arī pats sevi...pagātni,bailes,satraukumu. Vējš sejā. Un tad atmāksies tas,ka tik ilgi biji vēss,lai īstajā brīdī būtu jauks. Īsos,mirklīgos brīžus,kad uzplaucis siltums, vairs nepazudinās asie vārdi.Tie pazudīs.Jo nu jau būsi pārgājis pā visiem tiltiem,kas saistīja Tevi ar to kāds Tu nemaz negribi būt. Nebūs jāskrien prom,kad bīsies,ka nesapratīs.Pieliksi pirkstu pie lūpām un teiksi kuššš,neprasi kāpēc es aizgāju,paprasi labāk kāpēc atnācu... Nebūs tās mēmās dvīnes-vēlmes pēc miera. Jo. Nu jau tas ir Tevī.Un nav vairs jāmainās,tikai jāpieņem sevi tāds kāds esi un jālepojas. Atmest. Visus sevī līdz pilnībai izstrādātos principus,just savādāk no cita skatu punkta.Viegli tā. Un. Brīžos kad tomēr gribēsi būt viens- Ej tik tālu,cik spēsi ilgoties. Un tad skrien!Skrien!Skrien atpakaļ,tur kur Tevi gaida,nebaidies ticēt,ka gaida. Sasildi rokas,pieglaud pie vaiga. Un mājās.Ar mīļām rokām izģērb.Dzimuzīmīšu deja uz kakla,muguras un pie labās acs. Balss ir mierīga,vārdi vairs nesit. Tu esi Tu. Un cilvēks Tev blakus,smaida. |
27.1.09 02:09 - Gribu,lai Tu vēl neiemiedz.Sešu stundu laikā izlasīti Dženetas Fičas "Baltie Oleandri".Es nevaru atbildēt kāpēc iemīlējos šajā grāmatā.Sajūtas vienkārši ņem virsroku. Gaidīšana ir Astridas pamatstāvoklis, Ingridas - būt stiprai,visu uztvert tikai pēc sava prāta. /Meitā tik daudz no manis,Mātē tik daudz kas ko gribētu,lai būtu./ ***Man nav ko teikt,esmu aizvilināta kur citur. DOMAS. Satraukums. Ātrāk. Gribu. Nebaidīties. Riskēt. Stipra. Baudīt. Tevi. Sevi. Smaržas savādāk. Sajūtas. Ļaut. Ļauties. Rokas. Pieskārieni. Zīds. Ne no Austrumiem. Pašmāju. Bet tik. Maigs. Šai pakāpei. Vēl. Nav. Izdomāts vārds. Acis. Uz mani. Liftā pacelt. Bieza jaka. Kad slikti. Padziedi. Man. Nav. Baltie meli. Siltums. Karstums. Savīties. Sapņaini. Nezināt. Kad. Kritīs priekškars. Atmest. Lieko. Beidzot. Runāt. Atklāti. Bez. Bailēm. Pagriezt. Pret sevi. Noskūpstīt. Pārleicināti. Just. Vairāk. Kā. Tikai. Būt. Vienkārši. Ļauties. Ļauties. Abpusēji. Ritmi. Dažādi. Un. Nekas. Interesantāk. Noslēpumaini. Spriedumi. Mēs. Tos. Paši. Radām. Ir. Viegli. Tos. Izmest. Jauns. Jā. Kušššs. Atļaut. Murrāt. Lidojums. Dejā. Sejā. ***Grāmatas. ^ ^ |
25.1.09 21:30 - Vakars aiz loga.Neprasi kapēc es aizgāju,paprasi labāk kāpēc es atnācu.*Un zem Tavas galvas būs spilvens no mana vaiga vēl silts. |
25.1.09 17:42 - My so called life***Panda Bear.And it doesn't matter if you are black or white or both! |
25.1.09 15:25 - Pat ja neatzīsti.Ir jau tikai tas,ko Tu esi par mani iedomājies.__ Dārgākajam ir nežēlīga maksa. Gribi? Maksā! -Žēl,baidies? Nu tad ej garām.. ***Labo domāt ir tikpat viegli cik slikto! |
23.1.09 18:17 - Train life.Uz astotā ceļa, piektā perona padod vilcienu ar numuru sešsimt divdesmitpieci : Rīga-Daugavpils. Esiet uzmanīgi un piesardzīgi.Dzīve ir kā lēns panorāmas rats/ Savādas izjūtas un apkārt paveras skats? Kad esi pie luksofora pienācis klāt/ Iedegās zaļā gaisma, tik un tā saka - stāt/ Iespēja pa labi,iespēja pa kreisi un taisni/ Nezini kur galu galā izrādīsies skaisti/ Viņas sirds nelīdzinās sniega pikai/ Un neaizmirsti,ka arī viņa ir cilvēks tikai/ Viņa,nu tipa mūža mīla/ Meklējums nederēs pieeja agresīva/ Itkā turēja aiz rokas sarkanā tērpta/ Krustojumā atlaida, tātad nebij manis vērta/ Vai pietrūkst? Jā pat trūkst vārdu/ Jau tā dzīvē pietiek problēmu visādu/ Pirmais,kas grauž ādu ir dzīves mērķis/ Nodeg ātri kā pelnu traukā smēķis/ Gribi kā vienmēr trāpīt 10niekā/ Un šauj kā vienmēr neīstajā vietā/ Itkā rāvos uz priekšu,bet ap kaklu cilpa/ Jo pagātnes pēdas atpakaļ vilka/ Kā gan es varu kļūt cilvēks cits/ Ka ne es pats, ne apkārtējie tam tic/ Kā jau saka šai spēlei jāpielieto taktika/ Sūdīgi pārdomāta bet laba grafika/ Grafiski,takstiski, bet lai sanāk precīzi/ Morālu krīzi nedrīkst vilkt sev līdzi/ Tāds jau ir tas būvētais cilvēks/ Neaptver cik daudz nozīmē morālais spēks/ Izvelc galvu no dirsas,lai nav tirpu/ Un iztīri putekļus ar vidējo pirkstu/ Iekārtots te viss kā kontrstraikā/ Komanda ir,bet spēlē viens tajā pat laikā/ Nesadzīvo ar dzīvi,var nosaukt to tā/ Nelaimīgs viens,tas pats arī ar kādu kopā/ Kā var būt brīvs, ja kaut ko lieto?/ Iemācies saprast un atmest lieko/ Tie to pieprot ģērbtie žaketēs/ Bet tie to nesaprata plēstajās zeķēs/ Zinat,es laikam esmu atkarīgs/ Uz baltā fōna netīrums pārāk sīks/ Kādam frīks,kādam andergraundists/ Un pateikts ne tuvu vēl nav viss/ Manas kājas ir oglēs un jādeg tām/ Laikam dzīve vēlas tās padarīt par kroplām/ __________________________________ Idejas,domas apmēram : Inga Ideju akceptēšana,teksta bīdīšana : Mednis Katrs ar savu stingru par un pret. |
21.1.09 17:20Iedomājos par to,ka cilvēki tik ļoti gaida pirmo sniegu un neviens nekad nedomā par pēdējo..*Es iedomājos. Tas liek noskumt.Jo sapnis par ziemu,kad sniegs kūst uz karstās ādas, tā arī šogad nepiepildījās. Iekrist sniegā.Smieties..Ieskatīties acīs un,un,un...murrrr....(twopandabears) ***Tad atnākt mājās,uzvilkt vilnas zeķes,ieslēgt labu mūziku,dzert konfekšu tēju,ēst cepumsarunas un būt zem segas blakus Viņam siltai un sapņainai... _________ Cerams,ka arī nākamgad būs tkpat skaista ziema,kad uzsnigs balts sniegs,balts kā vissmalkākie milti,un zemei paliks silti..Un manā sejā iezagsies viltīgs smaidiņš... |
20.1.09 00:59 - Family portait.Ir tik dīvaina sajūta,kad ej pa ielu,pa sniegu un mēģini slidinoties nenokrist, otrā ielas pusē iet tavs tētis un izliekas,ka Tevi neredz.Un es darīju tāpat. Stulbi katrā ziņā. _____ Dažreiz,kad paskatos uz sevi spogulī,es atceros par viņu,jo esmu viņam ļoti līdzīga.Un bērnībā es vienmēr biju tēta meita. *Bet tagad.Nav,ne tēta meitas, ne paša tēta. |
18.1.09 22:17 - Ābolmaizītes ar kanēli,mammas ceptas.Un smaids.Šovakar skatījāmies ar māsu filmu par divām māsām.Māsa smejās tik silti, izsaka savus asprātīgos komentārus, pagriežas pret mani un taisa sejas un tad smeojs es.Žāvājas un liek man viņai nest gardumus no virtuves.Miegainām acīm,bet viņa vēl turās,jo es teicu,ka man šī filma ļoti patīk... *Un vispār māsa.Viņa nevar būt viltojumā vai kõpijā,jo tāda uz pasaules viņa ir vienīgā. Viņa patīk visiem, ir satriecoši gudra, tik skaista, ka katreiz paskatoties acis iemirdzas, saprotoša,savā īpašā veidā atbalsta,ar muļķīgi mīļajām īszīņām...Viņā ir kaut kas īpašs,ko nevar aprakstīt.Tas nav tikai smaids vai gaita, vai vārdi,kurus viņa saka...Viņa ir stipra!Ļaujās dzīves krāsainībām un saka tā : enough Martini for all lifes parties! Un tā viņa dzīvo-šodienai. -Es,piemēram,tā neprotu. Vienmēr esmu gribējusi būt tāda kā viņa. ________________________________________ Tu esi brīnums,ko zvaigznes tur. Tava sirds manējā kuras un es nesu to sirdī savējā,vienmēr līdzi. |
17.1.09 22:30 - Mhm.Saldējums.Kas var būt labāks par saldējumu..?! Nopirkt lielo Ekselences kārbu ar šokolādes saldējumu,klāt pielikt lielo ķiršu zapti un ēst ar lielajām karotēm. Runāties, sēžot uz segas, atspiežoties pret spilveniem.Nav svarīgi kāda mūzika fõnā,jo tas ko gribās pateikt ir svarīgāks. Acis, sejas izteiksmes, lūpas ar skaisti uzkrāsotiem smaidiem...Un vienkārši neizsakāms prieks par to,ka tev blakus ir šis brīnumainais cilvēks, kurš ir tikpat tuvs cik tāls.Un lai nu kā tur butu, sapratīs...Aizmirsīs. Un saldējums viņam garšo tikpat ļoti kā tev. _____ Bij janvāris,neatceros gan precīzu datumu.Bet katra ziņā ne tas veiksmīgākais. Nu nav jau tagad viegli, un mazliet pat bail.Un ja nu viss ir sabojāts neatgriezeniski..? - Slikto domāt ir tikpat viegli cik labo. ________________________________________ Kā būtu ar saldējumu?! |
15.1.09 20:26Gribu pie vecmammas.Zvanīju.Vieglāk.Par kripatiņu. ____ Viņa man saka,ka sestdien sagaidīsim pensiju un tad iesim uz veikalu.Saldējums!!! Būs riktīga meiteņu pasēdēšana.Saldējums ar ķīseli.Super. Ar nepacietību gaidīšu,jo neizsakāmi gribās parunāties.Viņa vienmēr saprot un par to es viņu mīlu.No zemes līdz debesīm un vēl vairāk. ____ Izturēt. |
15.1.09 20:10Balta papīra lapa priekšā un pildspalva rokās, tikai skatiens vērsts uz loga pusi un domas uz debesīm, nevis uz vēstuli ko gribās uzrakstīt.Rakstu,svītroju,zīmēju rimbulīšus un kvadrātiņus.Un neapzināti rakstu Tavu telefona nummuru,kas ir izdzēsts no visām piezīmju grāmatām,bet no prāta to izdzēst neizdodas.Zvanīt,nezvanīt? Protams,nezvanīt,lai kaut ko pierādītu..Kam?Ko īsti? Tas arī nav skaidrs.Pēdējās pašcieņas paliekas jau sen ir samīdītas zem Taviem vārdiem un sejas izteiksmēm. -Saburzu.Izmetu.Ņemu nākamo. Bet vai tad kas mainās? Ha,nē... Un viss ko vajag ir sajusties mazliet mierīgāk,vieglāk,mīļāk...Bez vārdiem,ar acu skatieniem vien, saprast,ka jāsamīļo un jāpaņem klēpī.Paklusēt un noglaudīt muguru,kā bērnībā vecmamma darīja...Ar tik maigu roku,ka likās,ka šīs rokas nekad cēlušas smagumus un tikušas ievainotas.Tikai mīlestībā mērcētas un atpūtinātas... Teiksi par daudz prasu? Varbūt.Iespējams. Bet... Vienmēr būs kāds kurš smiesies,bet kādam tas sāpēs.Tāpat kā ziemā stāvot kādam būs siltas rokas,bet manējās būs nosalušas un neviens tā arī nesaņemsies pieiet klāt pirmais. Tikai nevajag tos pārmetumus, stipros vārdus un dusmas. Klusums taču ir tik skaists,ja..? ***Man laikam tikai likās,ka esam tuvi.Jo patiesībā to ceļu no sapratnes līdz mīlestībai nenogājām pat līdz puseceļam. Bērni. ________________________________________ Un šovakar.Šovakar? Apskaut ar skatienu.Vismaz. |
15.1.09 20:08 - Tāpat nesapratīs.Ja kas es būšu debesīs.- Pagaidīt? |
14.1.09 18:38 - It's tome for-New life.He,he..Panda bear.^^ |
Powered by Sviesta Ciba