|
|
Tuesday, September 13th, 2016
| |
9:56 pm
|
īsta dāma var: divos dienā sajusties šausmīgi skumji, aiziet pakaļ pudelei baltvīna. piebeigt pudeli baltvīna telefona sarunā. aiziet pakaļ pudelei sarkanvīna. klusumā vēsi piebeigt sarkanvīna pudeli. aiziet gulēt četros, pamosties astoņos, aiziet uz vietējo mazveikalu pakaļ pelmeņiem, krējumam un diviem radleriem un piebeigt šo dienu trenuškās, ar seriālu un ar pelmeņu šķīvi klēpī.
nu īsta dāma, ne ko pielikt, ne atņemt.
es laikam nekad nepieaugšu.
|
|
(comment on this)
|
| Monday, August 15th, 2016
| |
1:32 pm
|
|
| Monday, August 8th, 2016
| |
2:05 pm
|
Emocionāli ļoti sarežģīta nedēļas nogale, kuras laikā pamatīgs kaitējums nodarīts manām nervu šūnām.
Un tagad, pēc vannas, ar sarkanvīnu, es sev uzdodu tikai vienu jautājumu: vai tiešām pēc visa, kas šogad jau noticis, es neesmu pelnījusi savu gabalu laimes? Tādas, tīras, kurā neviens nejaucas, nepiemin man manus skeletus skapī un manu pagātni. Ir tik sāpīgi atcerēties, kāds bija agrais pavasaris, pirms satiku viņu. un cik neadekvāti es toreiz uzvedos. Vai tiešām tas ir jācilā? Es ļoti gribu visu aizmirst, aizbīdīt tālākajā plānā un necilāt vairs nekad.
Atliek tikai lūgties augstākajiem spēkiem, ka šis nav jauna nerve sabrukuma sākums.
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, August 2nd, 2016
| |
6:23 pm
|
|
Pienāk taču brīdis, kad viss ir piegriezies. Satraukties par darba meklējumiem, par Viņu, par savu svaru, par nākotni, par naudu... Vai nu tas ir spēcīgs PMS vai neliels-liels apnikums. Es esuma ievērojusi, ka pat vairs nelasu. Jā, paņemu grāmatas bibliotēkā, nolieku plauktā un pagriežos uz otriem sāniem. Es viņu tik ļoti mīlu, ka bīstami tuvojos robežai, kad visa passable rotē tikai ap viņu. Nekad agrāk vēl neesmu tā jutusies. Jā, es arī pretī saņemu lielas rūpes un mīlestību, taču mani gandrīz nekas vairs neinteresē. Ceru, ka tas vairāk saistīts ar ieilgušo bezdarbību.
|
|
(comment on this)
|
| Monday, June 20th, 2016
| |
11:43 pm
|
es esmu resna!
jā, šodien es to tā tiešām konstatēju, tāpēc, ka Jaunais Cilvēks palūdza pusplikbildes nosūtīt viņam (а может быть, чиста поржать?!)
jā, man ir Nicky Minaj dirsa un ciskas, UN ES PROTAMS NEBRĪNOS, jo visu pavasari es glušīju alkoholu kā nenormāla, ballīte pēc ballītes, naktī var uzēst pelmeņus...
kāds ārprāts.
no šoka šodien pa visu dienu pārsvarā tikai dzēru ūdeni, apēdu vienu olu, divus gurķus un diemžēl picas šķēli, jo pa vidu starp darīšanām nekā cita pa rokai nebija. un pat aizgāju SKRIET.
vārdu sakot, es esmu šokā.
Ir kāds nereāls brīnumlīdzeklis (lūdzu, sakiet, ka ir), kas iedarbojas ļoti ātri? Slinkam cilvēkam, kam reti kad ir tieksme sportot.
UPD: krč, no tā šoka es sapratu, ka es arī Līgo nedrīkstu dzert.
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| Tuesday, May 31st, 2016
| |
8:39 pm
|
|
Pienāk brīdis, kad tu tiešām saproti, kāpēc notika tas, kas notika, kāpēc kādu zaudēji. brīdis, kad pateicies Dievam, ka tā noticis, jo tavā dzīvē bijis lemts ienākt kam nesalīdzināmi labākam.
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| |
5:16 pm - 31.05.2016
|
ja parasti es velku gada kopsavilkumu 31.decembrī, tad šoreiz gribas kopsavilkt maiju.
trīsdesmit viena diena nodzīvota iemīlēšanās stāvoklī, laimīgi, priecājoties, smaidot, jūtoties mīlētai. reizēm, naktīs un vaļas brīžos uznāk pārdomas ar nelielām šaubām, sak, kā viss turpināsies, vai tas ir reāli, vai tas ir ilgtspējīgi, bet tikpat ātri atgriežas iemīlējusies, neprātīgi iemīlējusies būtne manī un racionālo apklusina.
Pirmā maija rīts, pamostoties kopā viesu namā, pirmo reizi kopā gultā, maigi mīlējoties, iezīmēja visu maija gaitu. Cik tādi rīti, vakari un vēlas naktis bijušas.
Gribas ieelpot viņa matus, just viņa saldo elpu, skūpstīt viņa muguru un pieglausties aizmiegot.
Reizēm atceros baiso murgu, atceros, kā gulēju slimnīcas gultā februārī, nobijusies un iedzīta stūrī kā nevarīgs zvērs... Un salīdzinu ar sajūtām, kas manā dzīvē mājo tagad.
Pēc mēneša apritēs gads, kopš nestrādāju, un tas manā darbaholiķes karjerā ir kas tiešām ievērojams. Pamazām meklēju darbu, bet pagaidām nav arī iebildumu dzīvoties pa laukiem, baudīt vasaru, gulšņāt, vakaros pastaigāties un vērot saulrietu. Protams, ka gribas naudu, pareizāk sakot, gribas to, ko tā sniedz- jaunas, skaistas drēbes, procedūras, kurpes un somas, bet šobrīd baudu mierpilno nirvānu zaļā pasakā un kaut kā piemirstas, ka brīžiem aptrūkstas, ko vilkt mugurā.
Būšu beidzot arī aizvērusi nodaļu, kas ilga piecus smagus gadus. Rīt viņš izvāksies pavisam, aizvērs aiz sevis durvis un ceru, ka turpmāk mūsu ceļi bieži nekrustosies. Jā, es viņam vienmēr būšu gatava palīdzēt, taču viņa enerģētiku savā aurā es bieži izturēt neesmu spējīga un gatava.
Maijs, mans mīļākais maijs ir cauri un šī vasara solās būt karsta, kaislīga un mīlestības pilna.
|
|
(comment on this)
|
| Saturday, May 28th, 2016
| |
9:42 am
|
|
Es esmu pateicīga Dievam, kas izglāba mani, nepateicīgo, no nāves nagiem divreiz, lai es atveru acis plašāk un redzu, ka ir daudz skaistāka, labāka dzīve, nekā tas samocītais murgs, kurā es dzīvoju pēdējos piecos gados. Es esmu tik ļoti pateicīga par Viņu, es tik ļoti mīlu savu dzīvi. Tas viss ārprāts, kuram es gāju cauri sākot ar oktobri un beidzot ar martu, bija tā vērts, totally, ja mani ceļa galā gaidīja šī svētlaime.
|
|
(comment on this)
|
| |
9:34 am
|
vai var iedomāties lielāku laimi, kā mīlēties ilgi un no rīta pamosties pirms viņa, kamēr miegā viņam tik mīļi atstiepta lūpa un viņš šņāc, pēc nedēļas noguris?
vai var iedomāties lielāku laimi, kā būt viņam blakus, dzirdēt viņa "mīlu Tevi", just viņa elpu uz lūpām, izgaršot katru viņa šūnu?
Pavasaris man ir atnesis lielu un īstu mīlestību, ko es nebiju gaidījusi. Ja man februārī, pirms trīs mēnešiem, kad es gulēju iestādē ar stingru dienas režīmu, kāds būtu pateicis, ka es ne vien izdzīvošu, bet arī satikšu Savu cilvēku, kurš mani mīlēs un būšu laimīga, es sarkastiski pasmietos, tāpat kā par visu toreiz.
Man viņa pietrūkst katru reizi, jau izejot pa durvīm. Kad viņš ir manī, es jūtu viņu visu, mani plēš uz pusēm sajūtas. Viņš ir mans. Un es esmu viņa.
Ja mēs visi tā mācētu novērtēt katru mirkli.
Un tagad es pat nespēju vairs iedomāties dzīvi bez viņa. Esam kopā mēnesi, bet sajūta, ka visu dzīvi.
Un es pat nespēju aptvert, ka sākumā vēl šaubījos, kuru no viņiem abiem izvēlēties. Sirds taču teica uzreiz...
|
|
(comment on this)
|
| Friday, April 29th, 2016
| |
3:40 pm
|
ble, cik viens cilvēks var būt garlaicīgs. kā viņam patīk parunāt par sevi, ēst viņam nedod, tikai parunāt.
par sava unikālā rakstura smalkākajām niansēm. būtu pajautājis, vai mani tas vispār, kaut mazdrusciņ, krata. nu kaut mazliet.
|
|
(comment on this)
|
| Wednesday, April 27th, 2016
| |
7:18 pm
|
Un it kā ar to vēl nebūtu gana...
"Es zinu, ka es runāju kā Tava mamma, bet.."
Vot tiešām. Tas ir tas, par ko sapņoju visu savu dzīvi. Par vīrieti, kas runās kā mana mamma. Āaa. Apstādiniet zemeslodi, es izkāpšu.
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| |
4:52 pm
|
Drīkst Tevi noskūpstīt?
Drīkst es Tevi samīļošu?
Tev netraucē mašīnas aiz loga?
Drīkst, es paņemšu nost Tavu telefonu?
Drīkst, es apgulšos Tev klēpī?
Tev patīk? Tev nesāp?
aaa. Papildinājumā ar trauslu, sievišķīgu, nepārliecinātu balsi šis ir mana vīrieša ANTIideāls. Tas vairs nav vecis, tā ir bāba.
Nemaz jau nerunājot par mūžīgo "ar ko tu tur saraksties" un "drīkst, es pateikšu, kas man nepatīk?"
Vienalga man, cik tev ir naudas, man tādu vīrieti tiešām nevajag. Varbūt labs, bet ne jau tik dinamiskai meitenei, kā man. Nu nē. es no garlaicības nobeigšos.
|
|
(2 comments | comment on this)
|
| Friday, April 15th, 2016
| |
12:36 am
|
|
| Friday, April 8th, 2016
| |
12:34 am
|
Man jau patīk, ka google cenšoties atrast "How to hide when I am online on Facebook" pirmais, ko piedāvā ir "How to hide if I am a virgin".
Reāli aizdomājos. A to var kaut kā noslēpt vispār?
|
|
(1 comment | comment on this)
|
| Thursday, April 7th, 2016
| |
10:38 pm
|
šodien ir tā maģiskā diena. līdz piecu gadu kopābūšanas gadadienai neizvilkām piecus mēnešus. Jāsaka, paldies Dievam, agri vai vēlu būtu viens otru nosituši. Vai man sāp? ļoti, bet savādāk. Ar prātu es saprotu, ka tas nedrīkstēja notikt, mēs viens otru žņaudzām. Sievietes ievainotā pašapziņa it is. Kas tik nav noticis, kas tik nav pārdzīvots, cik asaru izraudāts, cik vīna pudeļu izrakts, cik cigarešu izpīpēts... Bet šorīt viņš mani satrieca. Pāvs ar lielu asti. Ap viņu pasaule griežas.
Griezās. Vairs nē. Pietiek. Gana. čau.
|
|
(comment on this)
|
| |
1:15 am
|
es vairs neko nesaprotu, esmu tā sapinusies. gribas dzīvot un gribas mazliet piebremzēt. attālināties. pagulēt mājās zem segas.
gribēju ļoti, lai dzīve kūsā, tagad nespēju apstādināt to karuseli. viss notiek tik strauji. miljons cilvēku raksta. visi zina tavu dzīvesstāstu un visiem ir, ko iekomentēt. es negribu dzirdēt. vienkārši ne gri bu. medikamentu iespaidā dzīve ir citāda. jūs to neredzat. lieciet mieru.
|
|
(comment on this)
|
| Tuesday, April 5th, 2016
| |
10:27 pm
|
|
| Monday, April 4th, 2016
| |
1:12 am
|
|
un pārskrien zosāda, kad saprotu, ka vēl tikai pirms pusotra mēneša piedzīvoju divus pašnāvības mēģinājumus un varēju aiziet Viņsaulē. tieši tāpēc tā biedē tie eiforijas viļņi, tā pēkšņā iemīlēšanās, tas viss. gribas apsēsties zem dušas strūklas un nomazgāt no sevis visas sajūtas, visas sāpes, visas pārdomas.
|
|
(comment on this)
|
| |
1:06 am
|
ir grūti, kad ir dilemma- no vienas puses prāts, vecums, stabilitāte, drošība, nodrošināta dzīve un uzmanība. No otras puses- prāta vēl nav tik daudz, vecums ir pieci gadi zem manējā, stabilitātes nulle, nodrošināta dzīve- nu tikai ja pati rukāšu melnās miesās. Bet ir kaut kāda vilkme. Ak šīs dilemmas. Jo uz diviem krēsliem sēdēt nevar, var nokrist un sāpīgi atsist pakaļgalu. Brīvdienas it kā mega pozitīvas, bet tādas morālās paģiras, ka gribas ielīst kaut kur un nerādīties. Nogurums no pārlieku lielas vīriešu uzmanības (neredzu iemeslu, nav man ne kājas no ausīm, ne pupi pa priekšu, standarta average simpātiska āriene un prāts, un liela sirds), bet ego jau to pieprasa. Un tu krāj viņus kā krelles, nevienam neko nesoli, ne ar vienu neko nedari, izmanto kā vēlies. Taču šodien es salūzu.Jo palikuši ši divi "krēsli", kurus es izfiltrēju no apmēram desmit. Pārējiem saņēmos un uzrakstīju godīgu vēstuli ar lūgumu likt mani mierā. Palika mazliet vieglāk. Taču tusiņi, tusiņi, alkohols, viss pa apli. Esmu tā nogurusi. Sākas jauns depresijas vilnis, bet pat iepriekšējais vēl knapi beidzies. Lauztā sirds vēl sāp, pašapziņa zem nulles un visa tā braukāšana pa restorāniem iztukšo vēl vairāk. Pēc tam paliec viena, sēdi gultā un raudi.
What to do what to do...
|
|
(comment on this)
|
| Thursday, March 31st, 2016
| |
5:19 pm
|
|
"dakteri" (no krievu vārda "ļečīt"; demagogi un pārējie kāmandzīvot mācītāji, ejiet lūdzu dillēs. pirms verat vaļā savu muti, izlasiet rokasgrāmatu "kā runāt ar depresīvu cilvēku" vai arī neveriet savas mutes vaļā vispār. Tāda sajūta, ka es vien nezinu, kā man jādzīvo sava dzīve- pārējie to zina. Es rūcu.
|
|
(comment on this)
|
|
|
|
|