Jau 9 reizi šovakar izšķirstu šodien nopirkto grāmatu - The Graphic Work. M.C.Escher, komentēt šos darbus vārdos ir neiespējami...

Īstenībā ir ļoti interesanti sevi tā bišķi pavērot no malas, un piefiksēt šādus tādus ikdienas/sadzīviskos faktus par sevi.... Šodien tā padomājot, secināju, ka esmu diezgan liels sajauktenis, jo vienlīdz manī dominē gan sievišķība, gan vīrišķība, lol. Nu, piemēram,

Sievišķīgā puse

• patīk nēsāt augstpapēžu kurpes ( tikai ne špiļkas; kā ar tām vispār var paiet?);
• patīk lasīt žurnālus par modi (šad tad ''grēkoju'' ar Vogue)
• patīk nēsāt svārkus;
• patīk uz svinīgiem pasākumiem sievišķīgi un eleganti apģērbties (you know what I mean?;) );
• patīk čomi (kā man patīk šis Līvas temins) ar skaistām rokām (zinu ka Līvai arī patīk ;) );
• eehhhhh, uznāk arī tie sievišķīgie gļuki dažkārt;
• ( nevaru vairāk izdomāt)

Vīrišķīgā puse

• patīk sports (tiešām patīk, piem., noskatījos pilnīgi visas Eiropas futbola čempionāta spēles);
• patīk defoltā spaidīt TV pulti;
• praktiski nelietoju dekoratīvo kosmētiku;
• patīk dzīvoties pa dzīvokli trūcīgā apģērbā ( heehee, feeling free);
• no rīta (gandrīz) pilnīgs pohujs kā izskatos;
• ienīstu, vienkārši ienīstu šmotku veikalus (puke);
• nepārāk patīk gatavot ēst (ko arī principā nedaru);
• arīdzan ne pārāk mani satrauc manas fiziskais (ķermeņa) izskats;
• patīk braukt ar mašīnu (āttttrrrrrrriiiiii);
• pašai riebjas, ka dažkārt činkstu kā īsts bābietis (šis bij domāts kā lol);
• bērnībā patika visas problēmas atrisināt ar dūru starpniecību (kā nekā man ir bēnības labākais draugs);
• patīk makšķerēt;
  
• (šito vēl var daudz un dikti papildināt)

Hmmmmm, šitais posts ir totāli debils, es saprotu.... Bet, ja es šeit ierakstītu secinājumus, tad atliek vien piebilst - izdariet secinājumus paši...

Bet būs rīt tomēr jānopērk sarkana nagu laka...

Šodien, literatūras stundā izlasītais teksts par datora nozīmi mūsdienu rakstniecībā + nostaļģiskās atmiņas par vecajiem labajiem vēstuļu rakstīšanas laikiem, lika mazliet aizdomāties.... Aizdomāties, par to cik daudz taustiņi - Enter, Delete, Ctrl, Esc utt., ir nozīmīgi mūsu ikdienas notikumu fiksēšanā un iemūžināšanā (lai gan, pie velna, nekas nav mūžīgs). Vispār nekas īpašs jau šai sakarībā nav, ejam vienkārši līdzi laikam, tehniskajai evolūcijai ( rokraksts, iespiešana, rakstāmmašīna, dators, (brīva vieta) ).  Bet jāatzīst, ka saglabāt ''parasto'' dienu notikumus, tomēr ir vērtīgi....kaut vai tikai sev, jo ''parasto'' dienu gluži vienkārši nav, ir tikai dienas, kad pats sev liecies garlaicīgs un pelēks, tādējādi visu ap sevi esošo arī cenšoties attēlot pelēku un garlaicīgu. Vispār šodien es arī aizdomājos, piemēram, par to, ko mana māte darīja 1976. gada 3. septembrī.,  pulkst 18:30 (respektīvi, kad viņa bija tikpat veca, cik tagad es), tik ļoti interesanti būtumazliet ieskatīties pagātnē, jo tolaik viss bija citādāk. Absolūti viss. Tādēļ, turpmāk vismaz pamēģināšu biežāk uzdancot ar pirkstiem pa savu (vēl arvien jauno ;) ) tastatūru. Vispirmām kārtām jau sevis dēļ. Citi..... citi kā paši vēlas..... Galu galā, kad būšu veca varēšu saviem mazbērniem mantojumā atstāt linku uz savu blogu, lol. Bet domāju, ka viņiem varētu būt interesanti...

Un vispār es brīnos, ka spēju vēl daudz maz kaut ko sakarīgu uzrakstīt, jo vispār esmu atgriezusies pie sava ierasti tizlā dzīves modeļa - atnāku mājās no skolas, ieslēdzu datoru un atslēdzu smadzenes. Kōma.

Bāc, tik auksti šovakar...

Es domāju - no iekšienes.

Mans tekstu ''bīdīšanas'' ātrums šajā portālā ir aptuveni viens raksts mēnesī. Bet liekas rudens būs daudz produktīvāks, zin - depresijas, noguruma, everythingisfuckedup sindromi jau sāk lēnām parādīties. Vispār šovasar cītīgi strādājot pirmo nopietno, sabiedrisko darbu, sapratu, ka mietpilsonisms ir lēna, lipīga, infekcoza slimība Latvijā. Augusts vienkārši bija tukšs. Mājas - Darbs - Mājas (+ drausmīgs nogurums). Es vispār nezinu, ko iesākt ar sevi nākotnē, jo lai ko tu izvēlētos, agri vai vēlu tas tevi novedīs pie, piemēram, Narvesena. Jo ja gribi studēt Latvijā ko humanitāru - vēsturi, filosofiju, kultūru utt., tev nav (vismaz Latvijā ne) iespējas darboties savā profesijā, bet ja izvēlies eksaktās zinātnes, ir iespējas dabūt darbu, taču ne visiem. Tātad - Narvesens. Savādāk - kaps (pirmārt jau no bada un ciešanām).

Anna jau kādu laiku atpakaļ teica, ka man jāatsāk zīmēt...

Bet zīmulis stāv uz galda un ņirgājas par mani...

Vienīgais mierinājums šovakar, ir spainis ar gurķiem.

Nevaru vien beigt izteikt prieku un sajūsmu par to, ka beidzot man ir




Jūs pat iedomāties nevarat ar kādu sajūsmu es pašreiz lietoju taustiņus ENTER, Ctrl, atstarpju iesitēju, Delete kā arī burtus z, c, v, b, n, m...
Turpmāk vairs nemēģināšu pacienāt savu tastatūru ar rīta kafiju, iepriekšējai baigi negāja pie sirds, zomg...
Un to par to kā es mēnesi rakstīju ar tastatūru, kurai darbojas tikai puse no visiem  taustiņiem, es labāk nerakstīšu, jo tas tiešām ir pārāk liels LOL...

Šodien no mana matu biezokņa izkrita 59 cm garš mats.....
Hell yeah!

Man gribas piekaut savu nervu sistēmu.... Ļoti.

Eju pāri Vanšiniekam uz Olympia. Vējš tāds, ka mani mati sekundes laikā ir ''satriekti'' vārnas ligzdā. Man vajadzēja mulinē diegus (ejiet kakāt, nestāstīšu kādiem mērķiem tie paredzēti), tur diezgan lēti 0,19 Ls (inflācija, blje). Staigāju pa veikalu, baigi slāpst, gribējās suliņu, he, he. Eju tur kur stāv sulas, saktos kaut kas saistīts ar ķiršiem (nepievēršu uzmanību) tipa nocenots (pudele tāda kā sulai Aura). Ok, vēsā mierā nopērku, velkos atpakaļ pa Vanšinieku, atveru savu pudeli, laimīgi dzeru, nodomāju - vo vels, laikam visu poļu cukuru būs tur sagāzuši, bet dzert ta gribas. Iedzeru vēl pāris mutes. Aizbraucu mājās, skatos uz savu pudeli un beidzot izlasu ( ar sīkiem burtiem tur rakstīts) - ķiršu sīrups.

Māte vēl tagad nebeidz par mani rēkt......

Šoreiz es atļauju par mani smieties. Ko tik ar cilvēku neizdara inflācijas iespaids, zomg...

Man iet samērā normāli, tādēļ neko nerakstu.... ;)

But I am not dead!