*

es nezinu ar kādu sabiedrisko transportu brauc citāta autore, bet es nekad neesmu jutusi, ka man būtu jāpieraujas, jo no manis to gaida tāpēc, ka esmu sieviete. drīzāk esmu jutusi vecuma stereotipus - piemēram, veca tante uzskata, ka viņa var izplesties pa visu 3 cilvēkiem domāto vilciena sēdekli ar savu lielo pakaļu un paunām, jo ir to nopelnījusi nodzīvojot 2-3x ilgāk nekā es. bet arī ļoti reti bijušas tādas situācijas.

parasti pieraušanās gadījumi saistās ar jebkura dzimuma cilvēkiem, kam ir liekais svars. tad atliek vai nu mēģināt noturēt savu vietu un nekustēties ne centimetru (būs neērti visiem iesaistītajiem), pierauties (ja ir tāda iespēja un ilgi jābrauc - why not? neuztveru to personiski, tā vienkārši ir ērtāk un cilvēks jau nav kļuvis resns (vai par vīrieti) par spīti tieši man) vai stāvēt kājās/meklēt sēdvietu citur. tīri cilvēciski saprotu, ka resnam cilvēkam grūtāk stāvēt kājās, lai jau sēž un mazāk traucē tiem, kas pārvietojas, kāpj iekšā/ārā utt.

par iedomu olām - es, piemēram, nesaprotu kā kāda persona, kas ir garāka par 1.80m vispār spēj nosēdēt lēto aviokompāniju ļotenēs vai JRT lielajā zālē arī sabtransā nav baigi daudz vietas starp sēdvietām. vienīgā opcija ir izvērst kājas uz sāniem, jo viņas citur vienkārši nav kur likt. un, jā, vīrieši mēdz būt garāki nekā sievietes, tāpēc droši vien vairāk izvērš tās kājas