*

šī laikam ir tā izrāde, par kuru negribas riskēt ieteikt vai nē.
no vienas puses tāds balagāns un, ja redz tikai balagānu, tad var arī vilties, bet tā tur šādi tādi smalkumi saslēpti iekšā, kurus varbūt tā grūti pamanīt, bet kuri iedod dziļumu.
tā jau pilnīgi godīgi var teikt, ka izrādes komanda ir ļoti ielikusies šajā darbā. tas nav kā Naciķī aktieri iet atspēlēt Žurkās (vismaz tajā žurkā, ko pirms gadiem redzēju, tā toč bija), mūsējie paši ir autori un visu dara no sirds. viņiem pašiem šis darbs ir svarīgs, viņi to uztver ļoti nopietni.

man pašai dīvainā kārtā izrāde patīk. dīvainā, tāpēc, ka sākumā likās, ka būs kaut kādas šausmas un tāpēc, ka man politika ne visai. man bail no politikas un es kaut kā cenšos izvairīties un turēties pa gabalu. man patīk arī tas, cik skaisti izmantota mītiskā loģika un pasakas sižets. un scenogrāfija ļoti forša.