*

nē, vistu kājas arī neēdu. man gandrīz nekad nav baigi kārojies gaļu, man viņu stūķēja iekšā, jo manā bērnībā valdīja uzskats, ka bez gaļas nav iespējams izaugt par normālu cilvēku. mamma un vecāmamma pielika lielas pūles, lai manī iedabūtu gaļu. man a) nepatika nekas, kur samalts un sasmalcināts; b) nekas, kur var apjaust dzīvas būtnes izskatu.
vistu kājām, piemēram, mamma grieza nost gaļu, bez ādas un mazos filejīgos gabaliņos lika uz šķīvja. desas man arī riebās, sardeles arī. retumis ēdu cīsiņus, bet ne visus. kad visa ģimene ēda karbonādes, man tika cepti atsevišķi gaļas gabaliņi - bez mīklas/panējuma un bezjebkāda treknuma. tikai tīrs un sīksts liesums.
ārpus mājām, t.i. skolas ēdnīcā, es ēdu tikai kartupeļus ar salātiem un tikai tik daudz, kur nebija pieskārušās gaļainās mērces. tāpēc man pārsvarā deva pusdienas līdzi. ciemos visādi radi viebās par manu neaudzinātību, jo arī tur es atteicos ēst gaļu.
ok, bija izņēmumi. es ēdu savas vecāsmammas un sava pirmā dzīvesbiedra ceptās kotletes un dažus citus ēdienus, piemēram, vecāsmammas aknu pastēti.
vēl es nekad neēdu speķa pīrāgus, rasolu un citus gaļus salātus un galertus, ruletes un tamlīdzīgus izstrādājums.