*

ļoti sailgojos pēc uz plītsmalas ceptiem poķīšiem (un tās sajūtas, kas nāk (nāca) ar viņiem komplektā).

tas ir tā, ka mazus, netārpainus, bērzlapju bērniņus atbrīvo no kātiņiem, iekšā ieber druuuusciņ sālīti un liek uz karstas plītsmalas cepties. uz pavisam neilgu brītiņu. tad laimīgi ēd, apdedzinot mēli un/vai lūpas ar to karsto sāļo suliņu, kas sacepusies cepurītes iekšpusē.