*

terapeitei liekas, ka liela sakne manām problēmām ir insecure attachment, kas radusies pirmajos dzīves mēnešos. kad es piedzimu, mans tētis nelikās ne zinis (viņš pirms tam bija mēģinājis pierunāt/piespiest mammu taisīt abortu & viņš atbrauca uz mani paskatīties, kad man jau bija vismaz mēnesis), kā arī mana vecāmamma (mammas mamma) bija ļoti smagi slima. visi domāja, ka viņa nomirs (bet nenomira). mammai no uztraukumiem nebija piena, attiecīgi bija papildus uztraukumi, kur dabūt masījumu. bija padomju laiki un tas nebija ļoti īzī. cik nu varēja, tos piegādāja kaimiņš, kurš strādāja par autobusa šoferi un brauca reisos uz Rīgu. manas fiziskās vajadzības neapšaubāmi tika nodrošinātas, bet cik mana mamma tādos apstākļos bija spējīga nodrošināt emocionālās, ir cits jautājums. attiecīgi man ir hipertrofēta vajadzība pēc emocionālās drošības sajūtas un liela iekšējās nedrošības sajūta.
ko ar to visu iesākt, pagaidām vēl nav skaidrs.

http://www.simplypsychology.org/attachment.html
http://www.psychalive.org/disorganized-attachment/
http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2741157/pdf/nihms124466.pdf
https://boundaryninjatales.com/2011/10/14/disorganized-attachment-or-why-you-think-youre-crazy-but-really-arent/

p.s. pēc terapijas biju paēst Terapijā.