*

Man personīgi ir drusku žēl to visu upuru, bet ne tik ļoti, lai visur liktu to karodziņu. Bail? Jā, man ir bail, ka mana un manu tuvinieku Latvija tiks labprātīgi neatgriezeniski sačakarēta. Jo globālismu utt., neatsakoties no t.s. rietumu labumiem, apturēt nevar.
Tā tendence pamācīt citus ne-rietumiem ir ne mazāka. Tie paši teroristi ir gatavi savas taisnības pierādīšanai pat mirt. Arī Krievijā mīl “iekārtot pasauli”. Par Ķīnu, Indiju nevaru spriest, bet jebkurā gadījumā tas nav nekāds Rietumu pasaules fenomens.
Kādēļ tev un man ir lielākas tiesības uz visādiem labumiem nekā tam ekonomiskajam migrantam? Elementāri, mēs, mūsu vecāki n paaudzēs šo zemi esam kopuši, veidojuši, stāvējuši barikādēs, maksājuši nodokļus utt. esam iekopuši lielu kopīgu māju saviem spēkiem. Loģiski, vai ne? Tāpat kā mēs neaicinām migrantus dzīvot mūsu personīgajās privātmājās un dzīvokļos, mums tāpat ir pilnas tiesības nedalīties ar pārējo publisko telpu un nedalīt viņiem mūsu visu kopējo naudu. Pat neskatoties uz visādām reliģijām, terorismiem un ko vēl ne.
Tā arī ir mana personīgā pozīcija. Ne jau visādu imigrantu uzturēšanai mēs strādājam un maksājam nodokļus. Man vairāk rūp mūsu līdzpilsoņi, viņu un arī savas ērtības. Par to man nav kauns un es savu pozīciju mierīgi (t.i. ne-agresīvi) aizstāvēšu. Lieliski saprotu, ka ilgtermiņā tā jau ir zaudēta cīņa, bet vai tad tādēļ necīnīties nemaz?
Vārdu sakot, ja kāds grib dalīties - lai tā būtu, bet, lūdzu, ne uz mana un manu tuvinieku rēķina.