*

pie mums šodien nāk draugi uz pusdienām. sāku riktēties, saklāju galdu, atnesu pērnās ābolu sulas pudeli. nolēmu attaisīt un notestēt kvalitāti. pēc sekundes visa virtuve mirka tajā, kas kādreiz bija bijis ābolu sula, bet es ļoti izmisīgi gribēju uzvilkt mētelīti, iziet ārā, aizslēgt durvis, atslēgu iemest renstelē un neatskatoties iet prom. tad no griestiem, man uz galvas, sāka tecēt tā sarūgusī žļurga un es negribīgi atgriezos realitātē. "sula" šobrīd ir pilnīgi visur (dīvainā kārtā - izņemot uzklāto galdu) un mana māja smird pēc sidra brūža. bļeģ.

nekad mūžā vairs nevēršu vaļā ābolu sulas pudeles.

tāks. kūka arī nav sanākusi. t.i. esmu sataisījusi par slapju un neturas kopā.