*

Esmu bijis tādās situācijās un neko neesmu teicis. Vienreiz nebiju drošs, vai kaut ko pats nepārprotu - cilvēki sadevušies rociņās var būt dažādu iemeslu dēļ. Otrreiz mani īpaši palūdza neko neteikt.

Domāju, ka, ja teikt cietušajam, tad tikai ar pierādījumiem. Lai nesanāk tā, ka esi tikai panikas cēlājs, otrs liedzas, viņam notic un tu beigās esi galvenais ļaunais. Tādas lietas nepiedod.

Ar krāpēju gan var parunāties, īpaši, ja tas kādu laiciņu jau norisinās.