es nez, man kaut kāds ticamības moments pazuda, kad Bergmanes kundze pablieza pretī no Bībeles, bet viņai atbildēja tikai, ka ar viņas muti runā Sātans un viņa degs elles ugunīs. Ja jau tas čalis bija tik fanātisks un atradis tādu lērumu interesantu citātu, viņam noteikti vajadzēja iet pāri arī tam, ko citēja Bergmanes kundze.
recenzijās neko tādu īpašu neatradu. Gribēju vecās Radzobes recenziju palasīt, bet tāda laikam vēl neeksistē, vismaz es nemanīju.
Tajā brīdī es cerēju, ka beidzot kļūs interesanti, bet nekā. Ticamības moments man gluži nezuda, jo, cik pieredzēts, kristieši mēdz Bībelei pievērsties visai selektīvi un šaubīgākās vietas interpretēt sev par labu vai ignorēt. Varbūt laika gaitā svēto rakstu galvenā funkcija ir izveidojusies būt par avotu, kurā rast apstiprinājumu savai reliģiskajai ticībai un pasaules uzskatam. Nevis otrādi – būt par avotu, no kura gūt ticību un no kura veidot pasaules uzskatu.
recenzijās neko tādu īpašu neatradu. Gribēju vecās Radzobes recenziju palasīt, bet tāda laikam vēl neeksistē, vismaz es nemanīju.