Posted by inese_tk on 2015.02.05 at 13:19
modernajā valodā saka - dūkans. bet folkloras u.c. vecos tekstos ir arī dūks. tas ir tumšs, tāds kurš izskatās gandrīz melns.
šo saka Janīna Kursīte „Tumšu piekrāšu visbiežāk izteic ar „dulls/dūls”, „dūkans”, „dums/ dumjš”, „dūmaļa”. Visiem šiem vārdiem pamatā ir indoeiropiešu sakne *dheu-, *dhū'putēt, virpuļot, pūst' ar atvasinātu nozīmi 'pelēks, tumšs'. Tas, ka šodien vārdi dulls un dumjš apzīmē muļķi, ne vairs tumšu nokrāsu, ir stadiāli jaunāka parādība. Noticis nozīmes pārnesums no krāsas uz cilvēka īpašības apzīmējumu (sal. „tumši ļautiņi”). Sal. arī senindiešu: dhūmah 'dūmi' un dhūmarah 'pelēks, dūmu krāsā, garīgi apmāts'. Dulls, dumjš, dūkans tumšas nokrāsas nozīmē tautasdziesmās visbiežāk sasaistīts ar bērs (resp. apzīmē tumši brūnu).”
par dūkano no Kārļa Zalta
„Izteicienus „dūkans”, „dūkanbērs” lieto Vidzemē. Kurzemes rietumdaļā saka: dūms un dūls (sakne tā pati, kas vārdā: dūmi; dūlēt = bites apkūpināt ar dūmiem.”
par bēro no Konstantīna Karuļa
agrāk latviešu valodā brūnā krāsa apzīmēta ar diviem vārdiem – „ruds”(šim vārdam bijusi plašāka nozīme un pielietojums, nekā mūsdienās), attiecinot to uz matiem, acīm utt., un „bērs” – attiecībā uz zirgiem. Vārds „brūns” latviešu valodā ienācis no viduslejasvācu valodas un varētu būt ieviesies tikai ap 17. gs. beigām – 18. gs. sākumu.
šo saka Janīna Kursīte „Tumšu piekrāšu visbiežāk izteic ar „dulls/dūls”, „dūkans”, „dums/ dumjš”, „dūmaļa”. Visiem šiem vārdiem pamatā ir indoeiropiešu sakne *dheu-, *dhū'putēt, virpuļot, pūst' ar atvasinātu nozīmi 'pelēks, tumšs'. Tas, ka šodien vārdi dulls un dumjš apzīmē muļķi, ne vairs tumšu nokrāsu, ir stadiāli jaunāka parādība. Noticis nozīmes pārnesums no krāsas uz cilvēka īpašības apzīmējumu (sal. „tumši ļautiņi”). Sal. arī senindiešu: dhūmah 'dūmi' un dhūmarah 'pelēks, dūmu krāsā, garīgi apmāts'. Dulls, dumjš, dūkans tumšas nokrāsas nozīmē tautasdziesmās visbiežāk sasaistīts ar bērs (resp. apzīmē tumši brūnu).”
par dūkano no Kārļa Zalta
„Izteicienus „dūkans”, „dūkanbērs” lieto Vidzemē. Kurzemes rietumdaļā saka: dūms un dūls (sakne tā pati, kas vārdā: dūmi; dūlēt = bites apkūpināt ar dūmiem.”
par bēro no Konstantīna Karuļa
agrāk latviešu valodā brūnā krāsa apzīmēta ar diviem vārdiem – „ruds”(šim vārdam bijusi plašāka nozīme un pielietojums, nekā mūsdienās), attiecinot to uz matiem, acīm utt., un „bērs” – attiecībā uz zirgiem. Vārds „brūns” latviešu valodā ienācis no viduslejasvācu valodas un varētu būt ieviesies tikai ap 17. gs. beigām – 18. gs. sākumu.